Ja esat no tās paaudzes, kurai bērnībā rotaļlietas nebija datora klaviatūra, droši vien esat aizdomājies, kāpēc uz klaviatūras burti izvietoti tieši tā un nevis savādāk.

Sākās viss, kā vienmēr – Amerikā, 1867. - 1871 gados. Datoru tanī laikā nebija, bet bija rakstāmmašīnas un bija laikraksti, un bija redaktori, kuriem tāpat kā mūsdienās ir vēlme rakstīt – ātri un saprotami. Lai vai kā, pirmajām rakstāmmašīnām taustiņu izkārtojums bija alfabēta secībā, divās rindās. Rakstāmmašīnas, kā zināms, ir mehāniska ierīce, kurai rakstot mehāniski āmuriņš uzsit (caur krāsu lenti) vajadzīgo burtu uz papīra. Viss bija labi, līdz brīdim, kad redaktori sāka rakstīt ātri un šie āmuriņi sāka ķerties.

Tā nu Kristofers Šoulzs (Christopher Sholes) sāka prātot, kā lai risina šo problēmu. Izdomāja izvietot burtus tā, lai rakstāmā vārda burti atrastos nevis blakus viens otram, bet atstatus. Kas zināmā mērā samzināja rakstīšanas ātrumu, bet arī izslēdza iespēju, ka vārda burti atrastos blakus. Radās qwerty klaviatūra, kur burti tika izvietoti 3 rindās un viena (augšējā) rinda tika atvēlēta skaitļiem. Pirmajām qwerty rakstāmmašīnām nebija 1 un 0, jo, redz', pēc izgudrotāja domām šos simbolus varēja aizstāt ar lielo „i” vai mazo „l” un 0 – ar lielo „o”.

1.attēls. Qwerty savos pirmsākumos.

Nezinu, jauši tas vai nē, bet izvietojums 4 rindās līdzinās 4 stīgām lielākai daļai stīgu instrumentu.

Ar to viss vēl nebeidzās. 1939. gadā Vašingtonas universitātes profesors – Augusts Dvoraks nonāca pie secinājuma, ka qwerty izkārtojums nemaz nav ērts.
Dvoraka koncepcija bija, ka:
- visbiežāk izmantojamiem burtiem jāatrodas pa vidu.
- vizmazāk izmatojamiem burtiem – apakšējā rindā
- labai rokai jādarbojas pēc iespējas vairāk
- rakstot digrafes (th, sh, ch qu, uc) pirkstiem jābūt izvietotiem atstatus

2.attēls. Dvoraka klaviatūra.

Šādas klaviatūras izveide sakrita ar 2. Pasaules karu, līdz ar ko uzradās arī vēl viena vajadzība, proti – klaviatūras vienročiem.

Pastāv uzskats, ka Dvorak taustiņu izvietojumā - burti izvietoti efektīvāk. Oficiāli gan nepastāv neviens pētījums, bet pastāv uzskats, ka Dvorak tastatūru lietotāji mazāk cieš no klasiskā datorkaitēm.

Jāatzīmē, ka Ginnesa rekods ātrrakstīšanā pieder Barbarai Blekbern, kura 2005. gadā izmantojot vienkāršoto Dvorak klaviatūru spējusi 50 minūšu laikā “grabināt” 150 vārdus minūtē.

Iespējams, pateicoties straujai datoru attīstībai (kam, kā zināms, pamata ievadierīce ir klaviatūra), Dvorak izvietojums piedzīvojis šādas – tādas izmaiņas. Piemēram, 2006. gadā, Šais Kolemans (Shai Coleman) izdomājis nedaudz “uzlabot” Dvorak klaviatūru, nosaucot to Colemak taustiņu izvietojums.

3.attēls. Colemak klaviatūra.

Pievērsiet uzmanību, ka taustiņu kombinācijas Ctrl + S un Ctrl + Z izvietotas tā, lai tās varētu veikt ar vienu roku.

Ir arī vēl kāds Dvorak klaviatūras izvietojuma uzlabojums – proti, Rolands Kaufmans “pielaboja” Dvorak izvietojumu speciāli programmētājiem (c, java, html, css)

4.attēls. Uzlabotā Dvorak klaviatūra – īpaši programmētājiem.

Ja nu esat saintriģēts un vēlaties ķerties klāt un apgūt jaunās rakstības metodes (allaž esmu apbrīnojis šādu cilvēkus), tad varu apbēdināt – iespēju tikt pie dvorak klaviatūras ir visnotaļ maz . Arī statistika ir nepielūdzama - tikai 2% datoru lietotāju izmanto Dvorak klaviatūras (laikam jau taustiņu izvietojumu).

Varianti?

1. Sameklējam burtu uzlīmes un salīmējam. Ebay.com atrodamas sākot ar 2$. Datorā (vismaz Windows-veidīgos un Linux-veidīgos) jau ir speciāls izkārtojums.
2. Ja ir gana drosmes – var „izčakarēt” taustiņus un salikt vajadzīgā kombinācijā.
3. Izmantojam ultra-modernās klaviatūras, kur simboliņš uz taustiņa mainās „kā vajag”.

5.attēls. ArtLebedev studijas izstrādātā – Optimus Maximus (pasūtināms par nieka 2000$).

6.attēls. Virtual Laser Keyboard. (ebay.com – 169$).

Jāteic, ka cilvēku izdomai robežu nav un rakstā apskatītie taustiņu izkārtojumi nebūt nav vienīgie, iespējams populārākie un vēsturiski vecākie.

Taustiņu izkārtojums mainās atšķirīgiem alfabētiem un tādu ir daudz. Sākot ar vācu – kur vietām mainās z un y, krievu – kur nav neviena latīņu burta un beidzot ar āzijas valstīm, kur nav neviena eiropietim saprotamā burta.

7.attēls. Ķīniešu klaviatūra.

[1] http://en.wikipedia.org/wiki/Keyboard_layout
[2] http://www.apollo.lv/portal/news/85/articles/15024/0
[3] http://en.wikipedia.org/wiki/Qwerty
[4] http://en.wikipedia.org/wiki/Dvorak_Simplified_Keyboard
[5] http://www.marcofolio.net/other/5_alternatives_for_your_qwerty_keyboard.html