Katru rītu, ejot uz darbu, rokās nesu iedomātu baltu rožu klēpi. Atveru durvis, pasaku skaļi – Labrīt! – un domās katram pasniedzu vienu ziedu. Diena var sākties. Ārprāts, Jānis atkal nokavēja! Un man pāri nav palikusi neviena roze... Uzmetu viņam vienu stigru mirkli. Zinu, viņš to sajūt. Nu nē, galvenais nedusmoties, rītdien jābūt uzmanīgākai un jānes vienai rozei vairāk.

Stāsts būs par personāžiem ar reālām laikmeta iezīmēm, dažādiem raksturiem un skatu uz dzīvi, skatu uz lietām, parādībām un informāciju. Šie varoņi, kā arī viss šis stāts nav gluži nejaušs izdomājums, bet gan asociācija, kas radās kādā semināra. Seminārā tika stāstīts par ikvienu skarošo tēmu – WEB 2.0.

Mūsu darba vieta nav tikai galds ar krēslu vai bezpersonisks kabinets, bet gan vide, kur mēs pavadām praktiski lielāko apzināto dzīves daļu. Biroja darba vietā glabājam gan svarīgus dokumentus, gan ikdienas pierakstus, gan arī dažas personiskas lietas, kas var gan pastāstīt kaut ko interesantu par darbinieku, gan piesaistīt zināmu enerģiju.

Mūsdienās valda pieņēmums, ka darba vietu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, taču daudzi atzīst arī, ka darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs vienkārši nevari palikt ilgāk tur, kur esi, respektīvi, vadoties pēc iekšējās izjūtas. Kāds ir optimālais laiks, cik ilgi cilvēks var nostrādāt vienā darba vietā, lai nenonāktu līdz "izdegšanai" vai profesionālajai deformācijai? Respektīvi, cik ilgi var darīt diendienā vienu un to pašu darb ... »

Vērojot „lielo laika plānotāju” dienas ritumu, acīs krīt fakts, ka mazsvarīgi darbi nevis netiek darīti, bet gan tie tiek uzvelti „kādam”. Kādam, kurš, labākajā gadījumā, jūtas noderīgs darot šāda tipa darbus. Sliktākajā gadījumā – gluži vienkārši nevar pasūtīt dirst darba deliģētāju.

Zilās krāsas psiholoģiskā ietekme uz cilvēku, tās simboliskā nozīme

Pieredze rāda, ka katram no mums izveidojas plašāks vai mazāk plašs paziņu loks, taču draugi ir tikai daži, vai pat viens (tāds īsts). Pats interesantākais, ka tie „īstie” draugi nāk līdzi tieši no bērnības, no skolas vai studiju gadiem. Tieši jaunībā, kad cilvēks aktīvi uzsūc informāciju, veido jaunas prasmes, iemaņas, veido vai nostiprina vērtības, veido arī paliekošas attiecības.

Gaudi necieta sienas un griestus, noslēgtas arhitektūras formas. Par vislabāko interjeru viņš uzskatīja debesis un jūru un, lai izvairītos no telpas sadalīšanas, izgudroja pats savu bezatbalsta pārklājumu sistēmu. No tā laika inženierdomas viedokļa tā šķita vienkārši neiespējama.

Hmm.. izrādās arī sviests jau labu laiku kā nav sviests, bet sviesta massa, krējums – krējuma izstrādājums, kas, laikam, nevienam vairs izbrīnu nerada. Arī Latvijas cukurs drīz vairs nebūs Latvijas cukurs..

Kevins Hogans „Ietekmēšanas māksla” (2006) - tā viena no tām grāmatām, kuru lasīju ar zīmulīti rokā, ik pa brīdim pasvītrojot vai lapaspuses malā ievelkot izsaukuma vai jautājuma zīmi. Tā arī viena no tām grāmatām, kuru paņēmu rokā pēc izlasīšanas gadu atpakaļ. Grāmata reklamēta un piedāvāta pārdevējiem, tirgzinības profesionāļiem un ikvienam, kura maizes darbs ir cilvēku pārliecināšana. Manuprāt, tā der gan šajā profesionālajā nozīmē, gan v ... »

Man viņa atklājās kā sieviete, kas savu sakropļoto ķermeni padarīja par ikonu un savas sāpes par mākslu. Tas izskaidro daudzos pašportretus, kas vairumā tapuši guļot gultā, kurā sevi iztēlojās sadalītu pa gabaliem, ar uzšķērstām iekšām, apaugušu ar zāli un liānām.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā teikt, rakstīt un sūtīt viens otram gaišas domas, vārdus, novēlējumus! Tāpēc izlēmu padalīties ar savā piezīmju blociņā sakrātiem Ziemassvētku apsveikuma pantiņiem "Ir katram gadam laimes brīdis savs kā katram rītam sava gaišā mala. Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss un pačukst tev par savu sapņu salu. Vēl katram gadam ir savs svētvakars, savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu: pie loga putenis tik tīru dvieli ... »

Bieži vien veidojot dizainu vai maketu vai paraugu, kad vēl nav īstā ne teksta, ne vizuālā materiāla rodas jautājums - ko lai ieliek?! Variācijas par šo tēmu dažādas. Kāds saraksta xxx, kāds iekopē rakstu no delfiem, kāds izgrābj tekstu sazin’ no kurienes. Bet izrādās arī par to ir padomāts. Saucas – Lorem Ipsum.

Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.

Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.

Kā jau vēsta virsraksts, stāsts būs par to, kā no ārējās aplikācijas (kas šoreiz būs rakstīta iekš PHP) var veikt darbības ar Skype. Darbību klāsts ir visnotaļ iespaidīgs. No visa šī bagātīgā klāsts izmantosim tērzētavas procedūras – ziņojuma sūtīšanu un ziņojuma saņemšanu.

Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.

Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu ... »

Pavasara cilvēki ir egocentriski, visus priekus un bēdas, veiksmes un nelaimes koncentrējot tikai uz sevi. Reizēm viņi ir naivi kā bērni, spēj brīnīties, izrādīt sašutumu vai mulsumu, lielu sajūsmu vai dziļu sarūgtinājumu. Pavasara cilvēka garastāvokli ir jāuzmin, jo citādi neviļus var dabūt rētas. Tāpēc lielākoties pavasara cilvēkus apbrīno, bet nemīl. Attiecības sarežģī pēkšņās garastāvokļa maiņas un kaprīzes.

Tā kā Freids kādreiz plosījies par pārteikšanos, kas nekad nav nejauša un kaut ko liecina par cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli, tā arī zīmējumi un skricelējumi uz papīra malām nav nejauši. Redz’ psihologi labu laiku ir pētījuši neapzināti vilkto līniju sakarības ar cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem. Mēģināšu īsumā apkopot dažas atziņas.

Nepaspējis vēl apvaicāties par dienu, kad varētu piekāpt ciemos, meistars pārtrauca, bilstot – redz, akcija attiecas, ja mašīnai līdz tehniskai atlikušas 2 nedēļas vai pagājušas kopš tā. Pie tam mašīnai jābūt ne vecākai par 15 gadiem. Šutumā mēģināju iebilst, ka redz web lapā lasāma pilnīgi cita informācija. Mana piebilde meistaram nešķita saistoša, kā būtisku argumentu minot, ka viņam no šīs akcijas nenāk nekas pie algas. Nu bāc!

Šovakar, pateicoties Twitter izlozē iegūtajiem diviem ielūgumiem, pabijām Latvijas Nacionālajā teātrī uz jauno Viestura Kairiša izrādi „Pinokio pelni”. Sākotnēji pēc izrādes noskatīšanās domāju, ka neko nevarēšu par šo darbu uzrakstīt, pārāk emocionāli nospiedošs, tagad vienkārši gribas šo smagumu izrunāt.

Uz skatuves sanestas četras tonnas Latvijas māla, kaut gan vēstījums ir par divu brāļu dzīvi un kaislību pret sievieti no prieka mājas kaut kur tālā Dienvidamerikas rančo. Izrādē mīlestība nav atrauta no miesiskās kāres. Te nav „ekšena” , nedz cēlu jūtu, nedz noslēpumainības un sarežģīta sižeta samezglojuma. Brutāls maigums.

Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mūsdienās vīrieši tik vāri palikuši, nevienam nav dūšas sievieti pie vietas nolikt un vienkārši „savākt” ar savu pašpārliecinātību, gudrību, nelokāmību un vienkārši vīrišķību, – Monta nodomāja un pajautāja: - Kurp iesim? – bet uzreiz pieķēra sevi pie domas – Noteiktība.

Paša rokām darinātas dāvanas ir ne tikai kaut kas oriģināls un veikalos nenopērkams, bet arī sirsnības un darinātāja sirds situma pildītas. Turklāt tās neprasa lielus materiālus ieguldījumus, jo tās var pagatavot no visparastākajām lietām, kas atrodas tepat mājās. Protams, tam jāveltī radoša iedvesma, pacietība un laiks, kurš mūsdienas steigā ir palicis tāds dārgumus. Tad varbūt tieši Ziemassvētki ir tas rimtais laiks, kad saviem mīļajiem veltīt savu uzmanīb ... »

Tā kā bija aktuāli meklēt flamenko deju tērpu un kurpes, izložņāju ne mazums tīmekļa vietņu daudz maz pazīstamās valodās. Apskatot dažādus interneta veikalus,sapratu, ka finansiāli izdevīgāks variants ir iegādāties materiālu un meklēt šuvēju tepat Latvijā. Sakarīgas skices vai piegrieznes izrādās arī nemaz nav tik viegli atrast. Rezultātā uzgāju dažas vietnes, kuras gribu ieteikt, ja arī Tev viens no vaļaspriekiem ir spāņu dejas vai dejas tērpu šūšana. ... »

Šodien noskatījāmies fantastikas filmu "Avatar", kurā planētas Pandora iedzīvotāji runāja savdabīgā valodā. Turklāt šī valoda bija tik dzīva, ka zemāk redzamie subtitri gandrīz nelika šaubīties, ka tāda civilizācija un tāda valoda patiešām pastāv. Izrādās pie šī realitātes efekta lingvisti un kinematogrāfijas mākslinieki strādājuši vairākus gadus. Turklāt tā šobrīd ir reāli apgūstama valoda.

Labdarības izpausmes mēdz būt ļoti dažādas. Sākot ar nesavtīgu palīdzību pastumt braucamrīku, kurš iestrēdzis sniega kupenā. Beidzot ar ļoti pilnīgu nodošanos kalpošanai citu labā. Pa vidu, protams, lielāku vai mazāku naudas summu ziedošana un lielāki vai mazāki darbi. Nedaudz grūtāk ir ar sava laika ziedošanu.

Pēc pieklājības frāzes var nojaust par vaicātāja garastāvokli. Piemēram: „kā tev sokas[darbs]?” vedina domāt, ka vaicātājs vēl nevar izšķirties par kāda procesa sākšanu vai lakoniskais „kā iet?” – nav nekas cits, kā vēlme nodot runāšanas stafeti cita runātāja rokas vai arī vienkārši – nav ko pateikt.

Visiem grupas „Rammstein” un industriālā metāla faniem š.g. 4.marts ir liela diena, kad viņu elki kāps uz skatuves tepat Rīgā ar tuvu un tālu izdaudzināto uguņošanu, skandalozo skatuves tēlu un nemazāk provokatīviem dziesmu tekstiem. Seši vīri labākajos gados darīs visu, lai skatītāju pūlim tiktu spēcīgs emocionāls un kāds vēl tik ne pārdzīvojums. Šeit izveidoju tādus improvizētus CV par katru no ramštainiešiem ar iespēju paskatīties mazliet aiz komerciāl ... »

Kurš no jums vai jūsu paziņām, kolēģiem ir kādreiz atnesis uz darbu medicīnas lapu, kurā būtu norādīts, ka darbā divas vai trīs nedēļas neieradies depresijas dēļ? Vismaz man tāds gadījums Latvijā nav zināms. Turklāt vairākums to nemaz neuzskata par slimību, bet gan par cilvēka gribas vājumu. Sak’, viņš vienkārši nevar saņemties, ko tur tēlo nevarīgo!

Vakar, 17.aprīlī, Nacionālā teātra Jaunajā zālē noskatījāmies vācu autores Ingrīdas Lauzundas (1964) lugas "Homo erectus" (oriģinālais nosaukums "Mugurkaula diska trūce") versiju režisora Regnāra Vaivara iestudējumā. "Homo erectus" jeb "taisni stāvošais cilvēks" – skatuviska preparācija, kā šis jēdziens attiecināms uz mūsdienu biroja darbinieku, kurš savas dzīves lielāko daļu pavada pieplacis pie datora.

Šoreiz par to, kā pašrocīgi var darināt vintage stila traukus – krūzīti, apakštasīti, augļu trauku, šķīvi. Turpmāk par izgatavošanas procesu, izmantojamajiem materiāliem un rezultātu.

Šodien, 10.jūlijā, Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls „Dunamunde 2010”, kur ņēma dalību 15 kara vēstures klubi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Pasākuma apmeklētāji, apstaigājot cietokšņa teritorijā izvietotās nometnes, varēja iepazīt vēsturi sākot no viduslaiku bruņinieku turnīriem, Ziemeļu un Napaleona kaujām, līdz 1.pasaules karam. Dažs labs izmēģināja roku gan šaušanā ar loku, gan arbaletu, gan musketi.

Šogad jau trešo vasaru viesojāmies Madonā, kur kultūras nama telpās 31.jūlija pēcpusdienā norisinājās Eksotisko deju festivāls. Jāsaka, ar katru gadu pasākums kļūst organizētāks, daudzveidīgāks un arī apmeklētāks. Blakus tradicionālajām vēderdeju horeogrāfijām kā oriental, saidi, tribal bija skatāmi oriģināli gabali un dažādu stilu sakausējumi. Vairāki čigānu deju priekšnesumi un improvizācijas ar spāņu, marokāņu, brazīliešu, indiešu deju stiliem.

Likās interesanti un lielā mērā atbilstoši, tāpēc izveidoju kompilāciju no dažādiem avotiem ar katras no divpadsmit zodiaka zīmēm desmit dzīves principiem. Atļāvos piekoriģēt un izcelt, manuprāt, katrai zīmei visatbilstošāko. Piemēram, lauvam - Priekš kam jums saule, ja es jums esmu!?

Atrasti 36 ieraksti
© IINUU, 2008    Hostings: www.tuxit.lv
Top Site Statistika - TopSite.lv on-line.lv Blogi/blogs.lv Blogs Latvijas Reitingi