Stāsts ir par Johann Sebastian Bach skaņdarbu Orķestra svītu Re mažorā, kas tika uzrakstīta laika posmā no 1717.gada līdz 1723.gadam un bija domāta vācu apgabala Köthen firsta Leopold galmam.Komponista dzīves laikā skaņdarbs pelnīto vērību neieguva. Tas atdzima tikai 19.gs., pateicoties kādam vācu vijolniekam. Piedāvāju noklausīties skaņdarbu vijolnieces Sarah Chang izpildījumā, kas, manuprāt, ļoti smalki nodod klausītājiem ģēnija dvēseles pārdzīvojumu vēstījumu.
Lielveikali Rimi visnotaļ patīkama iepirkšanās vieta, salīdzinoši ar dažu labu citu veikalu, kuram būtu nopietni jāpadomā par tīrību un klientu apkalpošanas kultūru.Taču šoreiz mani samulsināja divējādais cenu piedāvājums, kas pa gabalu bija vilinošāks nekā tuvāk pienākot.Protams, nav jau problēmu katrreiz salīdzināt preču kodus. Bet ziniet, cik mūsdienās klients ir slinks un kašķīgs?!
Burtiski tikai stundu atpakaļ atgriezāmies no drēgnās, nu jau rudenīgās Jūrmalas, kur Dzintaru koncertzālē notika LNSO pirmās vijoles Raimonda Ozola koncerts „Ienāc manā pasaulē". Tas sapulcināja pilnu zāli ar klausītājiem, ieskaitot prezidentu ar kundzi. Koncerts sastāvēja no divām daļām: pirmā – tāda liriska un mierīga, otra – dinamiska, krāšņa un daudzveidīga.
Nesaku, ka visi, bet daudzi saņemot elektronisko vēstuli neatbild. Es te tagad runāju par tieši adresētām vēstulēm ar uzrunu, jautājumu vai aicinājumu. Dažreiz tas kļūst tik kaitinoši. Sēdi un domā, vai vispār tā sasniegusi adresātu.
Viņa spēj vienlaikus būt visnotaļ lieliska sieviete, mīļākā, māte un saimniece.Viņa ir absolūti uzticīga un pieder tikai vienam partnerim, tāpēc mēdz izturēties neiecietīgi, ja partnerim ir nepieciešamība un vēlme vienlaikus uzturēt kontaktus ar vairākām sievietēm.
Iesaku atrast laiku un līdzekļus, lai apmeklētu ārstniecisko masāžu. Tas ir abu iepriekš minēto mūsdienās deficīta lietu vērts. Jāsaka pilnīgi kā reklāmas bukletā – laikmetā, kad valda steiga un mazkustīgais dzīvesveids, aizvien vairāk cilvēku cieš no pieskārienu trūkuma, kas veicina gan depresiju, gan stājas problēmas, gan darba spēju samazināšanās un pieņemšanos svarā. Pieskārienu trūkumu mēs kompensējam ar jaunu iespaidu meklēšanu virtuālajā vidē un ēšanu. Sajutusi pamatīgu stīvumu no pastāvīgās atrašanās pie datora un visas no tā izrietošās sekas, devos uz masāžas salonu.
Aromātu šeit bija daudz – smaržzālītes sakaltētas un iešūtas skaistos linu maisiņos, kas ieliekami starp drēbēm, lai tās iegūtu patīkamu smaržu un atbaidītu kodes. It īpaši patīkami bija lavandas maisiņi, kuri vēl papildus izšūti ar iekšā atrodošās zālītes ziedu attēliem. Dažādas tējiņas, kas iesaiņotas pievilcīgās paciņās. Katrs tirgotājs prata pastāstīt kāds ir sastāvs, kam un kādas tējiņas vislabāk der.
Kaut gan svētku pasākumi noritēja vairākās vietās Rīgas centrā, mēs padzīvojāmies pa 11.Novembra krastmalu. Tur, protams, galvenā uzmanība koncentrējās ap vecajiem braucamrīkiem. Katrs (mani ieskaitot) uzskatīja par goda lietu nofotografēties pie kāda no retro automobiļiem. Visi labā tehniskā stāvoklī, uzspodrināti un gatavi doties ceļā.
Delfos pavīdēja rakstiņš, kurā biedrības "Latgalīšu volūdys centris" saņēma kurvīti gan no UR, gan Administratīvā rajona tiesas (interesanti – kuras? Neba jau nu Latgalē dislocētās), jo dokumenti tikai sastādīti un iesniegti latgaliešu valodā. Ar to, protams, viss neapstājās un pārsūdzība tika iesniegta Augstākajā tiesā.
Ir braucamie, kurus uzlūko ar sajūsmu, ir braucamie, uz kuriem atskatās, ir braucamie, kas radīti ikdienai un funkcionalitātei, kurus neievēro, bet tie rada galveno kustību un plūst pa pilsētas dzīvības artērijām, taču šis vācu kompānijas Volkswagen radītais modelis vienmēr izraisīs smaidu un uzlabos omu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
