Augusta sākumā nedēļas nogalē apmetām līkumu pa Zemgali, piestājot un apskatot dažas ievērības cienīgas vietas. Maršruts lielos vilcienos: Rīga – Jelgava – Tērvete – Bauska – Iecava – Rīga. Turpmāk sīkāk par dažiem pieturas punktiem un dažu labu interesantu faktu, ko uzzinājām.
Vakar bija tiešām jauka diena – saulaina un silta. Labs iemesls, lai atstātu datoru mājās un dotos garākā pastaigā pa jūras krastu. Šoreiz aizbraucām uz Vidzemes jūrmalu un pavadījām tur, ejot gar krastu un peldoties nu jau sasilušajā jūras ūdenī kādas četras stundas. Nogājām strēķīti no Tūjas līdz Ķurmragam (apmēram 7 km uz vienu pusi). Jūras skati bija to vērts, lai tos iemūžina fotogrāfijās.
Katram no mums ir savas mīļlietiņas, no kurām nekad negribētu šķirties un kuras vienmēr apveltām ar siltu skatienu vai labprāt paņemam rokās, lietojam un lepojamies ar tām. Jāsaka, ka parasti šīs lietas nebūt nav tās praktiskākās un sadzīvē visnepieciešamākās. Turklāt tās parasti ir daudzkārt lietotas, čamdītas un burzītas, tāpēc mazliet nobružātas, neskatoties uz īpašnieka vislabāko attieksmi pret tām. Aicinu neturēt sveci zem pūra un atsūtīt savus 5 mīļlietiņu stāstus!
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Ideja nākamās nedēļas nogalei – šī gada 23.augustā Ķekavā pie t/c „Liiba” tiks rīkots Pirmais Garšaugu festivāls Latvijā. Paredzēts garšaugu un ārstniecības augu tirdziņš un plaša informatīva un izklaidējoša programma. Nu ko, interesants pieteikums, domājams derētu aizbraukt, apskatīt un varbūt kādu garšaugu saišķīti iegādāt! Ar pasākuma dalībniekiem un programmu varat iepazīties šeit
Tas bija īsts atklājums priekš manis un patiess baudījums šovasar paplunčāties Aiviekstes HES aizsprosta pakājē un pastāvēt zem ūdens spiediena radītā spēcīgā ūdenskrituma. Turklāt Aiviekstes upe paredz ūdens priekus dažādu dziļumu piekritējiem, sākot no „ūdens līdz potītei” un beidzot ar „vairs nestāvu kājās”. Aiviekstes HES izrādās ir ne tikai gleznaina vieta, bet arī savulaik lielākā elektrostacija Latvijā.
Nu jau otro gadu pēc kārtas Madonas kultūras namā notika eksotisko deju festivāls. Koncerts sastāvēja no modernās vēderdejas sniegumiem ar zināmiem šova elementiem, haligi, saidi un oriental. Šarma bija parūpējusies par havajiešu deju stila iekļaušanu programmā. Taču atšķirībā no pagājušā gada bija vērojama zināma vienveidība, pietrūka indiešu deju, tribal dance, andalūzijas deju ritmu.
Tā kā Freids kādreiz plosījies par pārteikšanos, kas nekad nav nejauša un kaut ko liecina par cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli, tā arī zīmējumi un skricelējumi uz papīra malām nav nejauši. Redz’ psihologi labu laiku ir pētījuši neapzināti vilkto līniju sakarības ar cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem. Mēģināšu īsumā apkopot dažas atziņas.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Riktīgi jautra krogus dziesma īru ritmos krievu mēlē. Braucot mašīnā nejauši uzgriezu radio, uzrunāja lipīgā ritma un folk tonalitātes dēļ. Atgriezusies pie datora, uzmetu meklētājā rindiņas – nu ja, vecais labais Boriss Grebenščikovs.
Pavasara cilvēki ir egocentriski, visus priekus un bēdas, veiksmes un nelaimes koncentrējot tikai uz sevi. Reizēm viņi ir naivi kā bērni, spēj brīnīties, izrādīt sašutumu vai mulsumu, lielu sajūsmu vai dziļu sarūgtinājumu. Pavasara cilvēka garastāvokli ir jāuzmin, jo citādi neviļus var dabūt rētas. Tāpēc lielākoties pavasara cilvēkus apbrīno, bet nemīl. Attiecības sarežģī pēkšņās garastāvokļa maiņas un kaprīzes.
Es kā balts cilvēks pagājušā gada beigās pieteicos personalizētajam e-talonam, jo, ņemot vērā manu apsēstību ar dzīvošanos tīmeklī, nopriecājos, ka beidzot varēšu iegādāties braucamo biļeti, kuru papildināšu internetā no bankas konta. Vārdu sakot, nu būs pie mums ar’ kā Eiropā.Gaidu vienu mēnesi, otru, trešu, nu jau ceturtais nāk – šie tik testē. Nu neko sēžos šovakar mašīnai pie stūres un braucu meklēt izdaudzināto e-talona papildināšanas automātu. Bet tur ...