Viņa necieš sakāpinātu maigumu, sentimentalitāti, delikātumu - viņa gluži vienkārši neizjūt šo mīlas rotaļas gaisotni. Pēc kaisles pilnas mīlas nakts viņa ir spējīga izturēties tā it kā nekas nebūtu noticis: neviena maiga vārda, glāsta vai smaida. Viņai ļoti uzmanīgi jāizraugās sev partneris - visnepiemērotākais ir Mežāzis, vispiemērotākais - Jaunava un Skorpions. Vislielākais viņas ienaidnieks ir viņa pati.
Nepaspējis vēl apvaicāties par dienu, kad varētu piekāpt ciemos, meistars pārtrauca, bilstot – redz, akcija attiecas, ja mašīnai līdz tehniskai atlikušas 2 nedēļas vai pagājušas kopš tā. Pie tam mašīnai jābūt ne vecākai par 15 gadiem. Šutumā mēģināju iebilst, ka redz web lapā lasāma pilnīgi cita informācija. Mana piebilde meistaram nešķita saistoša, kā būtisku argumentu minot, ka viņam no šīs akcijas nenāk nekas pie algas. Nu bāc!
Pamanīju šo filmu Baltajā naktī un aizvakar atradu tīmeklī, lai uzmanīgi noskatītos no titriem līdz titriem. Filma fascinēja un lika aizdomāties – kāpēc cilvēkiem nepieciešama mutvārdu valoda, ja visu var izteikt ar mīmiku, žestiem, acu skatienu, skaņu, mūziku un deju?! Ķermenis nemelo pat tad, kad izteiktie vārdi ir viena vienīga izlikšanās.
Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.
Meklējot dažādus materiālus par flamenko dejas soļiem un izpildījuma tehniku, uzdūros informācijai par savdabīgu modes skati. Izrādās šī gada sākumā Spānijā jau 14. reizi notika jauno mākslinieku modes festivāls SIMOF 2009, kur viss veltīts flamenko tēmai.
Festivāla dalībnieki piedalās skatē ar tērpiem, kas balstās flamenko dejotāju tērpu tradīcijās un papildināti ar novatoriskiem elementiem.Šeit mazs ieskats festivāla dalībnieku radītajās tērpu kolekcijās.
Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.
Ceturtdien, 10.augusta vakarā apmeklēju eksotisko deju centra Alegria atklāto stundu, kas notika E.Birznieka Upīša iela 4, Jauno Tehniķu centra zālē. Centra vadītāja Ilze zariņa iepazīstināja ar četriem deju veidiem, kurus var apgūt pie Alegria pasniedzējām, - vēderdejas, indiešu dejas, flamenko un čigānu dejas. Ilustrējot katru no deju stiliem, bija pasniedzēju priekšnesumi (skat.video).
Iekš blogs.kosmodroms.lv atradu bēdu stāstu kā ltvarhivs.lv lietotājs nevarēja piedabūt video pie spēlēšanas. Pie sevis nodomāju – nu jā, kārtējas Apple geeks, kurš sasapņojies, ka Apple ir pasaules naba, ap kuru viss griežas. Kurbulēju iekšā savu MS Windows kasti, veru vaļā ltvarhivs.lv un.... bļāviens (!) meklēšana nestrādā. Aaa.. izrādās ar peli jāklikšķina. Nu nekas. Vienalga neatradu. Biju cerējis atrast dokumentālo filmu – „Ledlauzis un viņa bērni”. Skatāmies kas ir. "100.pants." Derēs!
Šodienas datumu jeb trīs 9 daudzi uztvēruši kā zīmīgu skaitli, kas varētu nest zināmas pārmaiņas vai būt nozīmīgs kāda jauna posma sākumam. Izrādās tas ir "egoistisks" skaitlis, jo ikvienu skaitļa reizinājums ar 9 starpsummā ir 9, piemēram, 2x9=18=1+8=9, 3x9=27=2+7=9 utt. Lai arī kādas pārvērtības notiktu ar šo skaitli, tas vienmēr atgriežas pie sava pirmskaitļa. Nu, vai nav zīmīgi!
No rītiem, tradicionāli pāršķirstot periodiku, jau labu laiku esmu pasākusi pievērst uzmanību Diena-s beidzamajai lapai, kur Egīls Zirnis joko. Tālab sakrājušies daži tādi labi teicieni, kurus izlasot gribas pasmaidīt par sevi, par dzīvi kopumā un par dzīvi Latvijā. Šeit apkopoju dažus izvilkumus no „Zirnis joko”, kas likušies tiešām asprātīgi un palikuši atmiņā.