Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.
Šī sieviete vienmēr ir pievilcīga, turklāt ne tik daudz sava ārējā skaistuma kā viņai piemītošās dzīves pilnvērtības izjūtas dēļ. Viņai raksturīga neizsmeļama enerģija, kuru tā spēj likt lietā dažādās dzīves jomās. Viņa lepojas ar savu pievilcīgo ķermeni, rūpējas par to un cenšas saglabāt labā formā. Viņas temperaments neizsīkst līdz pat sirmam vecumam, bieži vien viņa kļūst par īstu virtuozu.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mēs visi esam ceļinieki, neatkarīgi no tā, kāds galapunkts ir norādīts braukšanas biļetē. Kā mēs izvēlamies kurp doties un kā sastapt īsto ceļabiedru? Dažreiz vienkārši atliek tikai noskatīties, kā vilciens aiziet. Varbūt tas nemaz nebija mans vilciens?
Šausmu filmas - žanrs, kas pamatīgi kutina nervu galus. Dažbrīd gribas aizvērt acis vai palīst zem segas, bet atkal pēc brīža skatiens piekalts televizora ekrānam. Paradokss - bail, bet skatīties gribas. Kur tad slēpjas šausmu filmu "sāls"? Kāpēc patīk skatīties šausmenes?
Harizma ir milzīgs spēks, kura iespaids var turpināties arī pēc personības nāves. Tā arī var vērtēt vairāku reklāmas kompāniju lēmumu izmantot Hitlera tēlu savām reklāmām. Protams, šīs reklāmas nepalika nepamanītas un pat sacēla sašutuma un protesta vilni dažos sabiedrības slāņos. Tika pieprasīts tās aizliegt, nomainīt, notušēt. Lūk, dažas no tām, vērtējiet paši!
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mums patīk spēlēt spēles. Pieklājības, pozitīvisma un vieduma maska dažbrīd ir visdārgākā, kas vien var būt. Pat vārdiski piekrītot atklātībai, mēs paliekam savās maskās. Kurš gan cits mani atmaskos, ja ne es pats sevi? Vai klubiņa dalībnieki riskēs uzspēlēt spēli bez maskām?
Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Četri svešinieki – 3 dāmas un 1 kungs - tiekas, lai iepazītos un iepazītu, saskatītu sevi otra cilvēka acīs, pārvēstu notikumu atstātās pēdas par vēsturi un dzīvotu tālāk. Istabā, kurā stāv galds ar sešiem krēsliem, pašreiz tikai pieci ieņēmuši vietas. Vai viņiem piebiedrosies arī sestais? Vadītāja ir laipna, bet lietišķa. Rudens dienās ātri satumst. Šeit rimtums, bet aiz klubiņa sienām šķiet virmo pavisam cita dzīve. Mēs visi tās sastāvdaļa.
Dzīvot ar pilnu atbildību – tas iespējams, ir grūtākais no visiem uzdevumiem šajā dzīvē. Daudz vieglāk ir meklēt jaunus gudrības ceļus vai mēģināt mainīt pasauli, nevis ieskatīties sevī pašā un censties mainīt sevi. Daudz vieglāk kļūt par aktīvistu cīņā pret korupcijas apkarošanu, nevis apkarot savus egocentriskos impulsus.
Uzreiz jāsaka, ka šī grāmata nav viegla vakara lasāmviela, jo zināmā mērā nogurdina katra lappuse ar piesātinātiem eksistenciālisma jautājumi un nemitīgi solītās atklāsmes, kuras var dot tikai Kabala un neviens cits avots.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
