Francijas dienvidu daļa blakus Vidusjūrai. Kopš 19.gs. attīstījās kā kūrortpilsētu apgabals. Francijas Rivjēras divas galvenās pērles – Nica un Kannas.
Google radies no nepareizi izrunātā vārda gugols, kas ir skaitlis ar 100 nullēm. Sākotnēji google bija tikai Larry Page disertācijas tēma, tagad – uzņēmums ar 16.6 miljardu apgrozījumu un 19604 darbiniekiem.
Šis stāsts nebūs par profesiju segregāciju, bet gan par to, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi ne tikai no fizioloģiskā viedokļa, bet arī pēc uztveres īpatnībām. Pagājušais gadsimts aizsāka tādu sērgu kā dzimumu līdztiesību. Droši vien – ne bez pamata. Tomēr manā nobriedušajā vīrieša prātā, kaut kā nelīmējas ierobežojums, kas saistīts ar darbinieku atlasi..
Augšējā atvērtajā skatu laukumā katrs var pētīt, uz kuru pusi skatoties var redzēt, piemēram, Latvijas mežus, vai arī, cik tālu no Munameģa atrodas Berlīne u.tml. Riia jeb Rīga ir 200 km attālumā no Munameģa.
Monako vārds noteikti saistās ar Formulas 1, Monako Grand-Prix sacensībām, jo tās notiek pa pilsētas ielām, pa kurām ikdienā staigā cilvēki, plūst auto straume. Montekarlo kazino, kuru apmeklē pasaules turīgākie, populārākie un azartiskākie cilvēki. Kazino apmeklētājiem jārēķinās ar jebkuru foto un video aparatūras nodošanu apsargiem..
Ko zinām un kādi stereotipi mūs nebeidz pavadīt, kad minam vārdu – Maskava? Es kā kārtīgs postpadomju cilvēks Maskavu esmu redzējusi bērnībā gandrīz katru vakaru televizora ekrānos, joprojām nekļūdīgi varu atpazīt Kremļa kurantu skaņu, zinu, ka tā ir liela, tad arī likās - tāla un neaizsniedzama.
Deja gan kā fiziska aktivitāte, gan kā stājas, līdzsvara un kustību attīstītāja, gan kā ķermeņa brīvības, atslābuma, ārēja un iekšēja miera radītāja. Dana (libāņu valodā „melnā pērle”) ar vēderdejām nodarbojas vairāk nekā 5 gadus. Pastāvīgi papildina zināšanas pie deju skolotājiem Ēģiptē, Grieķijā un tepat Latvijā, Rīgā. Tāpat savas zināšanas ēģiptiešu un arābu deju horeogrāfijās un prasmes parādīt dejā savu sievišķīgo valdzinājumu Dana māca, nodod citām.
Pieredze rāda, ka katram no mums izveidojas plašāks vai mazāk plašs paziņu loks, taču draugi ir tikai daži, vai pat viens (tāds īsts). Pats interesantākais, ka tie „īstie” draugi nāk līdzi tieši no bērnības, no skolas vai studiju gadiem. Tieši jaunībā, kad cilvēks aktīvi uzsūc informāciju, veido jaunas prasmes, iemaņas, veido vai nostiprina vērtības, veido arī paliekošas attiecības.
2007.gada vasarā apmeklējām šo kristāla muzeju, kas īstenībā atradās pazemē, zem zaļā paugura – cilvēka ar kristāla acīm un vārdu plūsmas vietā – kalna ūdens. Muzejs sastāv no priekštelpas un 13 istabām. Katrai no tām sava tematika, savs nosaukums un, protams, kristāli, kristāli, kristāli.
Tā viena no tām grāmatām, kuru lasīju ar zīmulīti rokā, ik pa brīdim pasvītrojot vai lapaspuses malā ievelkot izsaukuma vai jautājuma zīmi. Tā arī viena no tām grāmatām, kuru paņēmu rokā pēc izlasīšanas gadu atpakaļ. Grāmata reklamēta un piedāvāta pārdevējiem, tirgzinības profesionāļiem un ikvienam, kura maizes darbs ir cilvēku pārliecināšana. Manuprāt, tā der gan šajā profesionālajā nozīmē, gan vispār attiecību veidošanā ar citiem un sevi.