Šī gada 21.marta sestdienas novakarē pabijām Rīgas Mākslas darbinieku namā (www.mdn.lv) uz vienīgā Latvijā flamenko ģitārista Andra Kārkliņa solokoncertu. Senatnīgas kāpnes aizveda uz trešo stāvu, kur mazā zālītē uz tik pat mazas skatuves tika atskaņoti flamenko gabali. Par brīnumu telpā visas vietas gandrīz simtprocentīgi bija aizņemtas, kaut gan dominēja gados vecāku cilvēku auditorija.

Uz skatuves iznāca pavecs sirms vīrs ar spāņu ģitāru, latīņamerikāņu pančo krāsās terptā vestē ar dzeltenu šlipsi. Gadi iespaidojuši balss skanīgumu, bet pirkstu veiklību it nemaz.

Tā sēžot un klausoties flamenko un čigānu dziesmu ritmos no tālās Spānijas, Kolumbijas, Marokas, nāca prātā saulē izkaltēta tuksnešaina zeme un piesātināts dienvidu sarkanvīns. Melodijas caurvijas daudzās balsis, motīvi, skaņu un krāsu buķete. Tās noteikti nebija latviski vienkāršās, skaidrās un mazliet askētiskās dziesmas. Dienvidu kolorīts skanēja ģitāru stīgu skaņu vijumā. Iedomājos, ka tādai latvieša dvēselei tādā pelēcīgā un drēgnā pavasara vakarā tas ir par daudz piesātināti, ka pat sākotnēji var apjukt no tik blīvas skaņu buķetes. Bet kad ģitāra apklusa, tad atkal gribējās klausīties vēl un vēl. Māksliniekam klausītāju aplausu mudinātām vēl vismaz trīs reizes pēc uzstāšanās bija jāatgriežas uz skatuves, jo visiem bija radusies zināma mazuma piegarša.

Bet nu visnotaļ skaisti un baudāmi.

Par Andra Kārkliņa biogrāfiju un ļoti maz ziņu un tikai skopu informāciju var sagrābstīt no nedaudzajām intervijām, ko viņš sniedzis. Tad nu īsumā izveidoju tādu kopsavilkumu, jo kā lai neieinteresējas, kur tādam vienam latvietim tik spāniska dvēsele.

Andris Kārkliņš dzimis 1942. gada 28. janvārī Latvijā. Tad 1944.gadā kopā ar vecākiem ar vienu no pēdējiem vācu kuģiem devies uz Vāciju, kur mācījies skolā. Vēlāk kā daudzi latviešu emigranti pārcēlies uz Ameriku, kur studējis vēsturi un antropoloģiju. Amerikā apguvis spāņu valodu, rakstījis dzeju, studējis Latīņamerikāņu kultūru.

12 gadu vecumā izdzirdējis flamenko un iemīlējies šajā mūzikā. Kā A.Kārkliņš pats atzīst – „pēc tam pārējā mūzika man izklausījās kā troksnis.” Viņu fascinējusi ģitārista Mariusa Federo spēle.

No 1964. – 1970.gadam dzīvojis Spānijā, kur studējis Spānijas vienā no vecākajām universitātēm - Granādas universitātē un mācījies ģitārspēli pie vairākiem meistariem. Vēlākos gados ceļojis pa Eiropu, spēlējis Francijas, Beļģijas, Vācijas krodziņos un salonos.
Tad, kā pats intervijā stāsta, Kanādā būvniecībā sapelnījies naudu, lai atgrieztos Latvijā un 1993.gadā nopirku māju Kurzemes jūrmalā Kaltenē, kur dzīvo līdz šai baltai dienai.

Piektdienu un sestdienu vakaros flamenko Andra Kārkliņa izpildījumā dzīvajā var klausīties baudot maltīti spāņu restorānā „El Primero” (www.elprimero.lv) Smilšu ielā 6, Vecrīgā.

Pievienoju paklausīties dažus fragmentus no šī solokoncerta -