Esmu atkal saņēmusi e-pastu no Silvijas, un, pateicoties viņas atsūtītajām fotogrāfijām, turpinu neklātienē iepazīt Meksiku. Šoreiz varam ielūkoties Meksikas Dienvidaustrumos - Jukatanā.
Vārda dienā saņēmu mīļus un siltus sveicienus no Silvijas. E-pasta pielikumu šoreiz pildīja un sildīja Meksikas saule. Izrādās patreiz Silvija strādā Meksikas pilsētā Cancun par ekskursiju vadītāju. Tapušās fotogrāfijas nāk no Xcaret Mexico parka.
Diemžēl šoruden pašai nesanāca laika pieķerties oranžajiem un bāli atturīgajiem rudens brīnumiem – ķirbjiem, lai no tiem pagatavotu kādu skaistu dekoru mājai. Mazie dekoratīvie ķirbīši sadāvināti un no laukiem savesti joprojām stāv virtuvē uz palodzes. Taču ideju dekoriem netrūkst. Lūk, dažas no tām. Varbūt Tev noder ;)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Patīkami pārsteidza labā pasākuma organizācija, apmeklētība, mūsdienīgi gaismas efekti un dzīvās mūzikas fons, kas vienmēr piešķir pasākumam zināmu šarmu. Tā kā mēs galvenokārt šajā pasākumā bijām ieradušies kā dejotāju atbalstītāji, tad vairāk koncentrējāmies un video, foto fiksējām tieši daudz un dažādos deju stilus - Bolivudas indiešu dejas, vēderdejas, flamenko, čigānu dejas un break dance.
Šogad Baltā Nakts Sarkandaugavā noritēja tik aktīvi kā nekad agrāk. Interesentu un brīvprātīgo netrūka. Taču lielākais gandarījums pašiem sarkandaugaviešiem par to, ka rajons kļuvis par tādu radošo un aktīvo cilvēku pulcēšanās vietu, kuriem rūp vide, kurā dzīvo, un kuri vēlas vairot dzīvesprieku un atbildības sajūtu apkārtējos.
Iepriekšējie gadu desmiti un to mode bija gana tālu no mūsdienām, lai par izstādītajiem tērpiem tikai jūsmotu, fotografētu tos un liktu neskaitāmas bildes, lai par tām jūsmo tālāk. Taču šoreiz skatījums uz izstādi bija daudz kritiskāks.
Daži pamuļķie cilvēki domāja, ka viņu piezīme „tie taču nedzīvie” kaut kādi aizskars pingvīnu pašlepnumu un tie sāks kustēties. Nekā, tas nostrādā tikai uz cilvēkiem, kuri uzreiz metas aizstāvēt savu Ego un uzreiz apliecina, ka ir dzīvi. Savukārt, rūpīgāk pavērojot, katram pingvīnam (līdzīgi kā cilvēkam) ir savs temperaments, raksturs un uzvedības iezīmes.
Pagājušās nedēļas nogalē par godu savai alvas/rožu kāzu jubilejai nolēmām doties uz Igaunijas Z piekrasti, lai iepazītu gan vietējo dabu, gan pabaudītu SPA jaukumus. Rezultātā vēlreiz pārliecinājāmies par igauņu tīkamo dzīves rimtumu, atklājām vienu paradīzes pludmalīti un pabijām kūrortpilsētā, kur kāju spērām pirmo un, cerams, pēdējo reizi.
Sarkandaugavieši, Tvaika ielas braucēji un gājēji nu jau pāris nedēļas var vērot kā uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra sienas top zīmējumi. Pareizāk sakot, tie ir vārdi, burti, zilbes, kuras paskaidro melnbalti tēli – ziedi, putni, sejas.
Restorānā-picērijā Zaļais Maksis šodien laipni gaidīti bija visi, kuriem mājās aizķērusies kāda lieta, kas it kā ir mīļa, taču īsti pielietojumu vairs neatrod. Gan krāmu tirgotāji, gan vienkārši sestdienas pēcpusdienas baudītāji atrada šeit lielisku vietu andelei, atpūtai, sarunām nepiespiestā gaisotnē, mūzikai un ēdieniem.