Par darbu kopstrādes (coworking) telpā iepriekš bija vairāki stereotipi, piemēram, tur vienmēr ir burzma un nevar koncentrēties uz darāmo; tur nav droši atstāt mantas, jo ej nu zini, kādi cilvēki tur vazājas; tur nevar veikt konfidenciālus zvanus vai organizēt biznesa tikšanās u.tml.
Ja būtu jāraksturo pāris vārdos, tad teiktu tā – profesionāli un kvalitatīvi noorganizēta konference par mūsdienās ļoti aktuālu, bet joprojām par maz aktualizētu tēmu. Daudzi un visur runā par līderību, vadību, digitālo vidi, pārdošanas un mārketinga meistarību, nu, beidzot kāds runā tieši par cilvēkresursiem un tiem jautājumiem, kas skar darba vides, formas un organizācijas izmaiņas tuvākajā nākotnē. Jo “pārmaiņas nekad nebūs tik lēnas, kā šobrīd”.
Ēnu ekonomika sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība. Tas īpaši izteikti ir valstīs, kurās valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ir zema un līdz ar to ir arī zems uzticības līmenis valsts varai.
Liela daļa cilvēku visu savu darba mūžu paliek darba ņēmēja pozīcijā, citi atkal kļūst uzņēmēji. Uzgāju pāris interesantas infografikas, kur vienā no tam vizuāli attēlots pasaules iedzīvotāju iedalījums pēc ekonomiskās aktivitātes. Interesanti, ka uzņēmēju un nestrādājošu cilvēku pasaulē ir gandrīz vienādā skaitā.
Katrs uzņēmējs būtībā iet savu izaugsmes ceļu. Vienam tas ir garš, pārbaudījumu pilns un līkumots līdz nonāk līdz stabilai finansiālai izaugsmei. Citam, šķiet, viss maģiski nostājas pats savās vietās. Iespējams, pēdējais to ir intuitīvi uztaustījis vai apzināti izvēlējies darīt tikai tās lietas, kas nes rezultātu.
Svari jaunībā balansē starp vairākām iespējām. Viņiem nepieciešama palīdzība, lai izdarītu pareizo izvēli. Svarus nedrīkst steidzināt profesijas izvēlē.
Zivīm piemīt gandrīz visu zīmju īpašības. Varbūt tāpēc viņas ir ļoti azartiskas būtnes ar lieliskām spējām mainīties. Tomēr izvēloties profesiju viņas nav nedz patmīlīgas, nedz apzināti mantkārīgas, lai gan, nenoliedzami augstums Zivis vilina, arī karjerā.
Mežāžus jaunībā iedala divos tipos. Viens no tiem jau agrā bērnībā saprot, ko grib dzīvē panākt, un pārstāj būt bērns jau gandrīz piecu gadu vecumā. Bet otrs tips – kļūst pieaudzis daudz lēnāk, ir atkarīgs no vecākiem gandrīz līdz 30, 40 gadiem.
Apkārtne, kuru ap sevi radām, var daudz ko pastāstīt par mums. Jo gribam vai nē, mēs neviļus vidi apkārt sev veidojam pēc sava ģīmja un līdzība. Reizēm svētīgi atraut acis no darba datora monitora un pārlaist acis savam rakstāmgaldam.
Noskatīta vēl viena laba filma, kuru gribu ieteikt arī iinuu.lv lasītājiem. Tā ir Francijas un Beļģijas kopražojuma 2010.gada filma „Sans laisser de trace” (angliski „Traceless”, krieviski „Без улик”). Filmas pamatā atziņa: katram cilvēkam ir trīs atslēgas, kas atver durvis uz panākumiem. Tās ir talants, darbs un veiksme.