Neteiktu, ka preses relīzes iinuu e-pasta kastītē ir retums. Visbiežāk laiks tiek veltīts tam, lai atbildētu, ka preses relīzes copy paste savā blogā nepublicējam. Bet, tā kā šoreiz ir par subjektīvi aktuālo, tad labprāt padalos ar ziņu, ka šī gada aprīlī norisināsies kārtējie Gemius Latvia blogu mērījumi, pēc kuriem tiks veidots pavasara blogu tops. Latvijas blogeriem ir iespēja pieteikties bezmaksas statistikas mērījumiem līdz 30. martam. Un, lai mērīšanās var sākties!
Liela daļa cilvēku visu savu darba mūžu paliek darba ņēmēja pozīcijā, citi atkal kļūst uzņēmēji. Uzgāju pāris interesantas infografikas, kur vienā no tam vizuāli attēlots pasaules iedzīvotāju iedalījums pēc ekonomiskās aktivitātes. Interesanti, ka uzņēmēju un nestrādājošu cilvēku pasaulē ir gandrīz vienādā skaitā.
Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.
Skatoties uz politiķu manevriem ap okupācijas un etniskiem jautājumiem, nevilšu radās doma ielūkoties vēsturē un noskaidrot – cik tad īsti ir Latvijā etnisko krievu? Vēlos vērst uzmanību uz sekojošiem statistikas datiem, proti, par etnisko sastāvu pirms un pēc otrā pasaules kara.
Atceroties nedienas ar NEO (Ilmāru Poikānu), kurš ne tik senā pagātnē, iespējams, sev nezinot pamanījās iegūt iespējams ļoti svarīgus datus no iespējams ne pavisam labi aizsargātas informācijas sistēmas (EDS laikam), cilvēkam gados vai ar IT nesaistītam cilvēkam varētu noskriet tirpas pār kauliem ieraugot šo.
Vakar ielogojāmies caur internetbanku, lai sniegtu ziņas par mājsaimniecībā esošām personām. Viens jautājums anketā gan ir tik samudžināts, ka gribot negribot jāpārlasa otro reizi. Gandarījums, ka tautas skaitīšanā figurē jēdziens „latgaliešu valoda”. Ieskatījos mazliet arī tautas skaitīšanu vēsturē.
Tas, ka Latvijā ir daudz pensionāru – jā, fakts. 570 tūkstoši. Tikai ekspertu un valdības piedāvātie risinājumi - griezt pensiju, masveidā radīt bērnus un citi murgi, ir un paliek murgi, kas problēmu nevis risina, bet atliek nākamajām paaudzēm. To, cik un kāds ir Latvijas pensionārs un, ko darīt ar sociālo budžetu? – nedaudz citādā skatījumā.
Laimes jēdziens ir daudz cilāts gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan ētikā. Laime skatīta gan kā pastāvīgs cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan kā mirkļa eiforija, uzplaiksnījums. Vakar uzdūros dokumentālajai filmai, kur laimes stāvoklis tika analizēts pasaules valstu, nāciju sakarā. Pēc sakrāto datu analīzes izveidota arī laimīgāko un nelaimīgāko nāciju pasaules karte.
Šomēnes aprit 1 gadiņš kopš www.iinuu.lv ir tiešsaistē. Paldies visiem vietnes apmeklētājiem par lasītkāri, zinātkāri un komentēt kāri! Gads ir zināms periods, kad var izvērtēt, apkopot un pārdomāt paveikto. Lūk, arī daži iinuu aktivitāti atspoguļojošie skaitļi.
