Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs.
Gatavošanās Lieldienām mūsmājās rit pilnā sparā. Šovakar krāsojām olas pēc sentēvu metodes – sīpolu mizās. Lai olas sanāktu interesantākas un rakstainākas, ziedoju pāris zaķes, kurās iebēru grūbas un sasēju krāsojamo olu virtenes. Kad tumši sārtās olas ar raibumiņiem bija gatavas, nodevām tās Lieldienu zaķiem.
Notikumi ap RS (Rīgas Satiksme) kopumā (ne tikai par kontrolieriem) rada priekšstatu par savdabīgu vidi, kur mīļā miera labad, lielie priekšnieki piever acis šādām tādām izdarībām, kas nepārprotami veicina iedomātu attaisnoto nesodāmību.
Vēl tikai dažas dienas un Lielā diena jeb pavasara saulgrieži būs klāt. Esmu pārliecināta, ka svētku sajūtu var radīt ne tikai gaidāmās brīvās dienas, kuras iespējams pavadīt ģimenes vai tuvu cilvēku lokā, bet arī apkārtējās vides sapošana, tā sakot, pakārtošana svētkiem. Šeit dažas idejas, kā varētu izdekorēt māju.
