Šodien kopā ar kolēģi darbojāmies vēl vienā kopstrādes telpā Rīgā, izmēģinot Hot Desk jeb nefiksētās darba vietas iespējas. Darbs noritēja kā parasti - pirmdienas sapulce, aktivitāšu plāns nedēļai, sarakste un sazvanīšanās ar potenciālajiem klientiem un kandidātiem, arī viena tikšanās klātienē. Vienīgā atšķirība, ka nebijām ierastajā VEF kvartāla birojā, bet gan visiem interesentiem brīvi pieejamā darba telpā. Nolēmu apkopot savu pieredzi par četrām no trīspadsmit Rīgā šobrīd pieejamām kopstrādes telpām.
Katrs uzņēmējs būtībā iet savu izaugsmes ceļu. Vienam tas ir garš, pārbaudījumu pilns un līkumots līdz nonāk līdz stabilai finansiālai izaugsmei. Citam, šķiet, viss maģiski nostājas pats savās vietās. Iespējams, pēdējais to ir intuitīvi uztaustījis vai apzināti izvēlējies darīt tikai tās lietas, kas nes rezultātu.
Tas ir atsevišķu stāstu krājums, kur katra stāsta pamatā ir kāds vērojums, atziņa vai pārdomas. Lasot piefiksēju, ka grāmatā iekļautie stāsti sastopami arī kā fragmenti, kas iekļauti Paulu Koelju romānos, arī nesen iznākušajā „Alefs”.
Kurš no jums vai jūsu paziņām, kolēģiem ir kādreiz atnesis uz darbu medicīnas lapu, kurā būtu norādīts, ka darbā divas vai trīs nedēļas neieradies depresijas dēļ? Vismaz man tāds gadījums Latvijā nav zināms. Turklāt vairākums to nemaz neuzskata par slimību, bet gan par cilvēka gribas vājumu. Sak’, viņš vienkārši nevar saņemties, ko tur tēlo nevarīgo!
