Praktiska pamācība, kā no papīra vai auduma salvetes izlocīt zaķi, kas var kalpot par lielisku Lieldienu galda noformējumu. Salvešu locīšanas tehnika.
Vēl tikai dažas dienas un Lielā diena jeb pavasara saulgrieži būs klāt. Esmu pārliecināta, ka svētku sajūtu var radīt ne tikai gaidāmās brīvās dienas, kuras iespējams pavadīt ģimenes vai tuvu cilvēku lokā, bet arī apkārtējās vides sapošana, tā sakot, pakārtošana svētkiem. Šeit dažas idejas, kā varētu izdekorēt māju.
Vakar, t.i., pagājušogad paklaiņojām pa Rīgas centru burtiski dažas stundas līdz gadu mijai, lai papriecātos par medijos izslavēto 480 tūkstoši latu vērto dekoratīvo apgaismojumu. Skaisti!
Paša rokām darinātas dāvanas ir ne tikai kaut kas oriģināls un veikalos nenopērkams, bet arī sirsnības un darinātāja sirds situma pildītas. Turklāt tās neprasa lielus materiālus ieguldījumus, jo tās var pagatavot no visparastākajām lietām, kas atrodas tepat mājās. Protams, tam jāveltī radoša iedvesma, pacietība un laiks, kurš mūsdienas steigā ir palicis tāds dārgumus. Tad varbūt tieši Ziemassvētki ir tas rimtais laiks, kad saviem mīļajiem veltīt savu uzmanību un laiku, pagatavojot pašrocīgi kādu mazu sirsnīgu dāvaniņu.
Sveicieni visiem Latvijas valsts 91. dzimšanas dienā! Pie visām ēkām Latvijā, novembra krastmalā Rīgā un pils tornī plīvo sarkanbalti karogi. Nolēmu ieskatīties valsts karoga tapšanas vēsturē, kā arī no kurienes nākušas šis krāsas un kas ir to pirmie nesēji. Karoga mets tika radīts pēc vēsturiskajām liecībām no Indriķa Atskaņu hronikas.
Daudzām tautām tumšā laika atnākšana likusies un liekas zīmīga, to saista ar dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi. Senie balti to sauca par veļu laiku un klāja mirušo gariem galdu, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas un šai saulē palicējus. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Mūsdienās ASV un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes. Izrādās Helovīn dienas saknes meklējamas seno ķeltu kultūrā.
Kaut gan svētku pasākumi noritēja vairākās vietās Rīgas centrā, mēs padzīvojāmies pa 11.Novembra krastmalu. Tur, protams, galvenā uzmanība koncentrējās ap vecajiem braucamrīkiem. Katrs (mani ieskaitot) uzskatīja par goda lietu nofotografēties pie kāda no retro automobiļiem. Visi labā tehniskā stāvoklī, uzspodrināti un gatavi doties ceļā.
Pa ceļam uz Aglonas baziliku atklājām un viesojāmies Maizes muzejā, kur saimniece visus sagaidīja latgaliešu tautas tērpā, ar tautas dziesmām un uzrunu. Jāsaka, ka muzeja dibinātāja un maizes ceptuves vadītāja Vija ir ļoti harizmātiska, enerģiska latgaļu sieva, kas pati par sevi ir šis muzejs. Tieši viņas stāstījums un personība (nevis ekspozīcija) ir tieši tas, kas vilina simtiem tūristu katru vasaru viesoties viņas mājās.
Drīz atkal vasaras īsākā nakts un līdz ar to arī vasaras saulgriežu svētki – Līgo un Jāņu diena. Šogad tā varēs nosvinēt uz goda, veselas piecas dienas brīvas pēc kārtas, tikai jāsagādā lielāki siera, šašlika un alus krājumi. Viens no neatņemamiem un mistiskiem svētku simboliem - papardes zieds. Šodien pat saņēmu no viena sadarbības partnera uz darba e-pastu tradicionālu latviešu tautasdziesmu un sveicinu ar novēlējumu – veiksmi papardes zieda meklējumos! Mēģināšu rast atbildi - kas tad īsti ir papardes zieds?
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.