Vakar, kad izskanēja ziņa, ka I.Ziedoņa vairs nav, Twitterī daudzi retvītoja kādu no viņa dzejas fragmentiem. Tas man patika. It kā viens aiz otra naksnīgajā pļavā iemirdzētos simtiem jāņtārpiņu.
Es to drīzāk nosauktu par pastaigu pa Sarkandaugavas rajonu saulaini lietainā sestdienas pēcpusdienā. Īpaša pastaiga, kas sapulcināja ap simts gājēju no vietējā un citiem Rīgas rajoniem, lai vienpadsmit piestāšanas vietās klausītos jauno un nu jau pazīstamo dzejnieku un prozaiķu darbu lasījumus.
Es viņu pazinu kā Ludzas Mākslas skolas direktoru, latgaliešu dzejnieku un savādnieku, kurš pieaicinājis pie sevis šaurā kabūzī, kurā allaž valdīja māksliniecika nekārtība, stundām ilgi varēja stāstīt par latgaliešu vārda skaistumu, spēku un latgalieša māksliniecisko dvēseli, kuru jāsaglabā – jāraksta, jāmālē, jātaisa podus.
Ar šo rakstu par vienu no latgaliešu nacionālās atmodas rakstniecības darbiniekiem Juri Pabērzu (1891-1961) uzsāku rakstu sēriju par Latgales dzejniekiem un viņu sacerējumiem.
Ja iztēlojas Čaka dzejas radīto noskaņu, nez’ kāpēc uzreiz nāk prātā rudenīgs vakars Rīgas ielās. Mitrs bruģis, peļķes, kurās atspoguļojas kaut kas dzeltēns – mēness, laternas gaisma vai kļavas lapa. Taču, pārlapojot dzejoļu grāmatas, rudens kā tāds maz kurā vārsmā pieminēts. Lai vai kā, pieminēsim Čaku viņa 110.dzimšanas dienā, pārlasot dažus uzietos dzejoļus par rudeni.
Lai vai kā, bet izlaidumā mēs varam atļauties sentimentu, varam ļauties nostaļģijai un romantiskai jūsmai par nākotni. Kas gan labāk to visu var izteikt, kā dzejas un mūzikas valoda. Turpmāk apkopoju dažas vārsmas, kas noderētu šim svinīgajam pasākumam.
Labus, siltus vārdus ir jāprot pasacīt vienmēr, taču šī diena ir vēl viena iespēja katram pateikties savai mammai par gādību un nesavtīgām rūpēm kopš pirmā dzīves mirkļa līdz pilnbriedam. Tāpēc turpmāk gan mazs ieskats Latvijas Mātes dienas vēsturē, gan fragmenti no dažādu auto dzejas mātei.
Diena izlīdzinājusies ar nakti – saules grieži. Pēc 40 dienu ilgā Lielā gavēņa iestājusies Lielā dienā. Pēc ilgākas atturēšanās, pieticīguma un rimtuma, nu krāšņums, kņada un dzīvesprieks plūst pāri malām. Līdzīgi kā citos svētkos, arī Lieldienās veltīsim viens otram labus, gaišus, spēcīgus un prieka pilnus vārdus!
Man šodien gribas saņemt tikko plaukušas tulpes. Un tev? Šabloniski. Varbūt. Bet pavasarmīļi. Vēlos sveikt visas sievietes, dāmas, lēdijas, lieliskās meitenes, džuses, beibes, čirkas, māsas, mammas, vecmammas, kolēģes, skolotājas un nezināmās pretimnācējas šajā dienā un aicināt izbaudīt katru skaisto dzīves mirkli, kas mums nāk priekšā! Dzeja sievietei.
Piektdienas vakarā sanāca ieklīst J.Rozes grāmatnīcā uz Kr. Barona ielas. Skatiens apstājās pie mazas melnas grāmatiņas, uz kuras vāka attēlotais varonis neļāva paiet vienaldzīgi garām. Izrādās, grāmatās tiek apkopoti ne tikai aforismi, bet arī asprātīgi pingvīnismi. Kā noproti grāmata zibenīgi ieņēma vienu no godpilnajām vietām mūsu mājas bibliotēkā.