Uz Tatru kalniem

Jūlija vidū, no 13.07. līdz 21.07., norealizējām braucienu ar auto uz Tatru kalniem Polijas pusē. Neskatoties uz to, ka laika apstākļi nelutināja, tagad ar "gardu muti" varam atskatīties uz pavadīto laiku kopā prom no ikdienas darbiem. Izskatās, ka sanāks vairāki raksti, jo iespaidu un fotogrāfiju ir gana daudz. Šoreiz par braukšanu, Polijas ceļiem un nakšņošanu.

Ceļu vienā virzienā sadalījām divās dienās. Pirmajā Rīga - Varšava ap 700km (8,5 līdz 9 h ceļā), otrajā Varšava - Murzasichle ap 400km (5 līdz 5,5 h ceļā). Ātrāku tikšanu uz priekšu apgrūtināja daudzie stundām garie sastrēgumi, ko radīja remontdarbi uz Polijas ceļiem. Taisa gan viņi pamatīgi, lejot kārtīgu betona kārtu zem asfalta.

Pirms Krakovas sanāca divreiz izmantot maksas ceļu, katreiz par 10 PLN, t.i., 2.33 EUR. Maksas posmā ceļa segums un markējums vienkārši ideāls. Sajūta sirreāla, kad tu mierīgi brauc uz saviem 130-140km/h, bet tev pa kreiso joslu paiet garām kā stāvošam.

Pozitīvā ziņa tiem, kuru auto ēdienkartē ir autogāze. Visās ceļā sastaptajās degvielas uzpildes stacijās bija iespēja uzpildīt arī autogāzi. Visaugstākā sastaptā cena bija British Petrol stacijā Zakopanē 2,42 PLN par litru, bet viszemākā - Suvalki pilsētā Oil Transfer stacijā 2,25 PLN par litru. Kopumā sanāca izsvilināt četras bākas. Vispopulārā un labi iekārtota (pieejama laba kafija līdzņemšanai un WC) degvielas stacija Polijā ir Orlen. Manījās vēl daži Statoil pamīšus ar Circle K (iekavējies rebrendings). 

Zakopanē un tās apkārtnē visas ielu malas ir maksas stāvvietas (2-5 PLN stundā vai 25 PLN dienā), tāpat viņi ir parūpējušies par gana lieliem parkinga laukumiem tūristiem, uz kuriem aicina lielas P zīmes un iekšārāvēji - cilvēciņi zaļās atstarojošās vestītēs, kuri mahājas kā traki, rādot iebraukšanas virzienu. Viņi arī no nez kurienes uzrodas katreiz, kad piestāj kādā no ielas malām. Neskatoties uz to, ka norēķināšanās notiek skaidrā. Pilnīgi katreiz bez prasīšanas tika iedots pretī čeks, kas nevienmēr notiek Rīgā privātās auto stāvvietās.

Pēc Krakovas ceļi paliek arvien līkumotāki un drīz vien paveras pirmie elpu aizgrābjošie skati uz kalnu siluetiem tālienē. No Murzasichles līdz pieturas punktiem kalnos vijas serpentīns te augšup, te lejum no kalna. Īpaši izaicinoši ir braukt spēcīgā lietus gāzē un grūti caurredzamā miglā. Abus šos dabas fenomenus mums nācās izbaudīt pilnībā, jo atšķirībā no Latvijas, kur uzturējās karstums, tur lija trakāk nekā pa Jāņiem un vairākas dienas pēc kārtas.

Īpaši izaicinoši bija pēdējās dienās Polijas dienvidos, kad pa ielām lejā no kalna sāka plūst pamatīgas straumes (tā līdz potītei), bet sākumā mierīgie un kristāldzidrie kalnu strautiņi un smalkās upītes pārtapa brūnās mutuļojošās straumēs, kas mums - nekalnu apvidus cilvēkiem - likās gana ekstremāli un mēs sākām "raustīt šupļetkas" (nervozēt) - viesnīcas numurā slēdzelēt Polijas TV kanālus, ka tik nav izsludināta kāda evakuācijas trauksme reģionā.

Ceļojot ar savu auto ir vairākas priekšrocības:
- vari apstāties, gandrīz, kur un kad gribi, baudīt kādu skatu, dabas objektu vai celtni;
- mantu līdzi var ņemt pēc principiem "ko vajag un ko nevajag" un "gan jau noderēs", vārdu sakot, bagāžniekam līdz ūkai;
- izmantojot navigatoru, var atrast īsāko, ātrāko un ērtāko ceļu uz jebkuru apskates objektu;
- nav jāpielāgojas ar laikiem.

Mīnusi:
- par pārvietošanos un stāvēšanu ir jāmaksā ik uz soļa (ceļi, autostāvvietas, degviela, nedod dies vēl kāds salūziens);
- nogurums pašam braucot pie stūres - neskatoties uz to, ka bijām divi šoferi, stīvums, izrāpjoties no auto, bija pamatīgs;
- neskatoties, ka tev ir atvaļinājums, grādīgos nevar lietot (ja kādam tas aktuāli) pauzēs starp pārbraucieniem.

Kur nakšņot Polijā?

Polijā neriskējām ar airbnb, bet izvēlējāmies vietas booking-ā. Ar divām no trim vietām reāli paveicās un bija forši. Trešo (Apart Roma Varšavā) neieteiktu nevienam ceļotājam (bookingā redzamās bildes ne tuvu neatbilda situācijai patiesībā, papildu vietas saimniece ap 23:30 ieradušamies un nogurušajiem ceļotājiem vēl pieprasīja naudu pa virsu par vēlo traucēšanu - ja negribi palikt pusnaktī Varšavā zem tilta, maksā - par to visu tagad, ceru, izlasīs arī citi vietu rezervētāji booking-ā un neuzrausies). 

Bet nu, par foršo. Pirmā jaukā vieta bija turpat Varšavā ceļā uz kalniem - Villa Park Wesoła (Władysława Raczkiewicza 89, 05-077 Warszawa). Viņiem ir ne tikai itāļu restorāniņš un dārzs, iekārtots Toskānas noskaņās, bet arī jauks baseins, kuru var apmeklēt katrs viesnīcas ciemiņš bez ierobežojuma. Personāls gan ne visai labi saprot un runā angliski, bet tā ir kopējā Polijas īpatnība. Pat gados jauni cilvēki restorānos un kafejnīcās slikti saprot angliski.

Otra vieta, kuru uzgāju booking-ā, šogad atvērusies jauna viesnīca Murzasichlē (15 min. braucienā no Zakopanes) - Willa Grand Karpatia (Budzowa 2, 34-531 Murzasichle). Viss iekš poļu nacionālajiem kokgrēbumiem, reģionam raksturīgajiem spicajiem jumtiem un dzelzkaluma kāpņu un balkonu margām. Ļoti jauki pozitīvi un atsaucīgi nama saimnieki - viena ģimene, kura jau kopš 1960.gada uzņem ceļotājus - sākotnēji vecākā un mazākā dzimtas mājā, no šī gada plašā trīsstāvīgā ēkā ar balkoniem un skatu uz kalniem, kurai ir ambīcija izaugt par populāru kalnu SPA viesnīcu. Cenas ļoti pieņemamas  - 45-55 EUR par nakti.

Dalies:
Novērtē: 5 (2)

komentāri



Ko lasa citi?