Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.
Sestdienā apmeklējām Spānijas sesto lielāko pilsētu SARAGOSU (Zaragoza). Tieši šajā dienā tur pilnā apjomā noritēja gatavošanās Fiesta del Pilar. Ielas bija pilnas ar vietējiem un pilsētas viesiem.Devāmies paklaiņot pa pilsētu un iejukām ļaužu pūlī. Lūk, daži skati no malas.
Gan Ziemas saulgriežu, gan Jaunā gada sagaidīšanas svētki ir jau aiz muguras. Daudzu māju un dzīvokļu galdus, palodzes, plauktus pilda apsveikumu kartiņas ar siltajiem vārdiem, laimes un veiksmes vēlējumiem. Bet kādi tad ir pastkartīšu pirmsākumi un kādas tās izskatījās pirms 10, 50, 100 gadiem?
Nu, būs jau Ziemas saulgriežu svētki godam sagaidīti un nosvinēti. Kā nekā šogad kalendārs mums bija atvēlējis piecas brīvas dienas no 24. līdz 28.decembrim. Ne mazāk garas būs arī Gadu mijas brīvdienas no šī gada 30.decembra līdz 2009.gada 4.janvārim. Lai svētki būtu sirsnības un jautrības pilni, lūk, daži Jaunā gada apsveikuma pantiņi no iinuu piezīmju blociņa.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Neskatoties uz mūsdienu attīstīto tehnoloģiju pasauli, uzskatu, ka tieši Ziemassvētku kartiņām ir jābūt taustāmām un noteikti pašrocīgi rakstītām (nevis iedrukātām vai e-kartiņām). Tad šie apsveikumi šķiet saglabā roku siltumu un mīļumu. Padalies pieredzē – vai arī esi zvērināts apsveikuma kartiņu rakstītājs/-s?
Saskaņā ar senām tradīcijām vainagam ir divas nozīmes - karaliskā un uzvarētāja. Priežu vai egļu zari, ko izmanto, pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Tradicionālā adventes krāsa ir violeta, kas norāda, ka gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka tas ir gavēņa laiks.