Šo svētdien pusotru stundu pavadījām iepazīstot 56 franču mākslinieku veikumu. Kopumā ir izstādīti 78 darbi – gleznas, fotogrāfijas, instalācijas, video un audio mākslas objekti. Darbi tapuši laika posmā no 1992.gada līdz mūsdienām. Daži īpaši uzrunājoši.
Man šis stāsts sākās agrā bērnībā, kad mēs ar tēva Žiguli braucām uz Rīgu pa tā saucamo Ostrovas šoseju. Kad mamma teica, ka drīz būs pagrieziens uz Rēzekni, es kārām acīm uzmanīgi pētīju kreiso ceļa malu, jo tur bija jāpavīd koši krāsotai skulptūrai - lapsa un dzērve. Pagājis paprāvs laiks. Par padomju laiku var lasīt kā tādu pasaku ar morāli. Šoruden nolēmām uzmeklēt šo skulptūru.
Šodien daudziem visi ceļi veda tieši uz Ķīpsalu, kur izstāžu halles divās zālēs acis varēja mielot, ievērtējot jaunākos Latvijas dizaina sasniegumus, bet blakus - pētot piedāvājumu mēbeļu, santehnikas, apgaismojuma un citu mājoklim un birojam noderīgu lietu ziņā.
Šogad Zinātnieku naktī devāmies uz jaunatklāto Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā Jelgavas ielā 1. Interesi rosināja ne tik daudz plānotie pasākumi vai lekcijas, cik pati ēka un ekskursija pa to.
Šogad radās iespaids, ka liels akcents tika likts uz kinomatogrāfu. Spīķeros un uz Saeimas nama sienas tika demonstrētas mākslas filmas, laimetīgās mākslas centrā kim? dokumentālais kino, bet atjaunotajā koncertzālē "Rīga" Zinātņu akadēmijas namā - vertikālais kino. Pēdējais kaut kas jauns un svaigs Rīgas skatītājam.
Lūk, vēl viens galamērķis ap 100 km attālumā no Rīgas izbraucienam divatā, ar draugiem vai ģimeni nedēļās nogalē. Rauna - maza, klusa, sakopta pilsētiņa ar centru, ko iezīmē trīs galveno ielu - Vidzemes, Rīgas, Cēsu - krustojums un parks ar apskates objektiem. Raunā un tās tuvumā pabijām četrās ievērības cienīgās vietās.
Svētdienas pēcpusdienā kopā ar draugiem nolēmām izmest loku pa Vidzemi un iegriezties divos sen nolūkotos objektos. Šoreiz uz Amatas novadu netālu no Cēsīm, kā sacīt jāsaka, uz seno latgaļu zemi. Iespējams iedvesmošu kādu nākamajās brīvdienās sēsties automašīnā un doties paceļot tepat pa Latviju.
Ceturtdienas vakarā restorāna Tex-Mex pagalmā Dzirnavu ielā apmeklējām Starptautiskā Romu Kultūras festivāla ieskaņas koncertu. Vakara gaitā romu ansamblis AME-ROMA izpildīja populāras melodijas gan no padomju laika kinofilmām par čigānu dzīvi "Tabors aiziet debesīs" (1976) un " Cietsirdīgā romance" (1984), gan krievu romances kā " Очи чёрные".
Šī recepte veiksmīgi tika pamanīta kādā ziņu portālā un ar mazu modifikāciju no manas puses realizēta. Tajā vakarā visa virtuve smaržoja pēc rozmarīna. Ēdiens izrādījās sātīgs un pašpietiekams, papildināms tikai ar dažām tomāta daiviņām.
Saulgriežu svētku brīvdienās ciemojāmies pie mammas Ludzā - šobrīd vissakoptākajā no Latgales pilsētām, kur pat Līgo un Jāņu dienā, atšķirībā no visas pārējās Latvijas, spīdēja saule un bija patīkami silti. Protams neiztika bez kārtīgas latviešiem un it īpaši latgaliešiem raksturīgās izēšanās - kūpinātas zivtiņas, šasliki, alus un melleņu mafini.