Rudens haiku

Rudens haiku

Rudens man šķiet tāds ļoti lakonisks mēnesis, bez liekiem vārdiem, liekām kustībām vai vētrainām jūtu izpausmēm. Netīšām atausa prātā vidusskolas gados lasītā un nez’ kāpēc iespiedusies atmiņā japāņu dzejas trīsrinde: „Es aizeju. Tu paliec. Divi rudeņi”./Busons Josa/ Toreiz vietējā bibliotēkā uzietā 1986.gadā izdotā haiku grāmata „Zāles ēna, spāres ēna” bija vesels atklājums priekš manis. Tad vēl neiedziļinājos pareizo zilbju skaitā vai pantmēros, bet tā domas un mirkļa izjūtas koncentrētība tikai dažos vārdos mani pārsteidza.

Vēlāk augstskolā, studējot literatūras teoriju, uzzināju arī par haiku formu: trīs rindiņas, bez atskaņām un tikai 17 zilbes, sadalītas attiecībās pa rindiņām 5-7-5. Vienos avotos tās sauc par haikām, lokot vārdu pēc visiem latviešu valodas gramatikas likumiem (hmm, nez’ kāpēc arī piešķirot tai sieviešu dzimti), citos saglabāta nelokamā forma – haiku, kas, manuprāt, arī tuvāka patiesībai, jo precīzāk ataino izrunu japāņu valodā.

Haiku vēsture ilgst no 16.gs. Japānas līdz mūsdienām, kad haiku mēģina rakstīt gan austrumnieki, gan arī rietumnieki. Taču, lasot Gunas Eglītes atdzejojumus latviešu valodā, šķiet, neko labāku par klasiskās haiku dzejnieku sacerējumiem neesmu atradusi.

Tāpēc piedāvāju šovakar, kad aiz loga līst auksts rudens lietus, palasīt kopā haiku. Tās šeit izrakstīju no iepriekš minētā un jaunākā Jumavas izdotā krājuma „Ar haiku dzejnieku kopā” (žēl, ka mūsdienās izdevēji atkāpušies no padomju gados pieņemtās normas, katra izdevuma beigās minēt ne tikai autoru vai autoru grupu, bet arī izdošanas gadu, vietu, lappušu skaitu un īsu, 2-3 teikumu anotāciju).

Pasaku vārdu,
Lūpas kļūst aukstas.
Ass rudens vējš.
/Basjo Macuo/

Gājputni!
Arī man dzimtā māja
Vien patvērums naktī.
/Kjorai Mukai/

Apskaužu kļavlapas –
Tās skaistas kļūst
Pirms krīt.
/Siko Kagami/

Pats iekāru
Spožo mēnesi priedē,
Pats noņēmu.
/Kokusi Tačibana/

Satumst kalns,
Kļavu lapām atņēmis
Sarkano krāsu.
/Busons Josa/

Tevi gaidu.
Vēlreiz auksts rudens vējš
Pārvēršas lietū.
/Siki Masaoka/

 dzeja, foto, haiku, japāna, rudens  dzeja, foto, haiku, japāna, rudens

 Foto: Paul Murray & Seung Kye Lee

Tukšā mājā
Ar koka tupelēm ienāku.
Rudens lietus.
/Meisecu Naito/

Sasita, saārdīja
Rudens tumsas vientulību
Draugu saruna.
/Basjo/

Lai ko valkātu,
Mēs izskatāmies skaisti,
Vērojot mēnesi.
/Čijo-Dzjo/

Simt dažādu ķirbju
No vienas vienīgas
Sirdsprāta stīgas.
/Čijo-Dzjo/

Lespedezas zemē –
Rudens vējš pievēršas
Cilvēkam.
/Čjora/

Manā mājā nav nekā,
Tikai vēsums
Un dvēseles miers.
/Isa/

 dzeja, foto, haiku, japāna, rudens  dzeja, foto, haiku, japāna, rudens

Foto: Martin Stranka & DREAMCA7CHER

Man garām
Aizlido putns,
Aizlido klusējot.
/Hosai/

Atpakaļ mājās,
Kur man ir pašam sava
Tējas krūze.
/Seisensui/

Divas acis,
Kas atveras pasaulei,
Atveras sirdī.
/Hosai/

Lietuslāšu skaņa
Arī ir kļuvusi
Vecāka.
/Santoka/

Rudens vējš –
Viss, ko redzu,
Ir haiku.
/Kjosi/

 dzeja, foto, haiku, japāna, rudens  dzeja, foto, haiku, japāna, rudens

» Novērtē rakstu ar plezniņām

(24)

» Komentāri

Plezniņas nedarbojas-cienijamie.
Muks 2010-11-05 18:11
Plezniņas nedarbojas-cienijamie.
Muks 2010-11-05 20:11
Salabots!
Ēriks 2010-11-05 21:44
Salabots!
Ēriks 2010-11-05 23:44
* obligāts
* nav publisks
Latvijas Reitingi
vimeo youtube     facebook sekoman twitter
kur paēst? kafejnīcas vecrīgā Darba sludinājumi twitter.com