Rēzeknes Bryuvers

Rēzeknes Bryuvers, kas pirms tam bija vairāk pazīstams Latgales reģionā, nu ir nopērkams Rīgā. Lai iepazīstinātu ar šo alu un ražotni, nenācās nemaz tik viegli, jo informāciju nācās vākt pa kripatiņai, kā arī saskāros ar zināmu „konspirāciju” no Rēzeknes alus puses.

Rēzeknes Bryuvers, kas pirms tam bija vairāk pazīstams Latgales reģionā, nu ir nopērkams Rīgā. Lai iepazīstinātu ar šo alu un ražotni, nenācās nemaz tik viegli, jo informāciju nācās vākt pa kripatiņai, kā arī saskāros ar zināmu „konspirāciju” no  Rēzeknes alus puses.

Vēsture

Alus darīšanas tradīcijas Rēzeknē meklējamas tālos padomju gados. Tad Rēzeknes alus brūzis bija apvienots ar Daugavpils alus darītavu un spēja saražot ievērojamu alus daudzumu. Taču sabrūkot PSRS un ienākot kapitālismam (un acīmredzot importa aliem), Rēzeknes alus darītava tika slēgta. Turpretī, Daugavpils alus darītava spēja noturēties krietni vien ilgāk, līdz 2008. gadā arī tika slēgta.

Otra elpa tika iedvesta 2003. gadā un kā Daugavpils uzņēmuma Mamas-D filiāle atsāka ražošanu. Taču ne uz ilgu, finansiālu grūtību pārņemta pēc pāris gadiem tika slēgta. [1]

Trešajā piegājienā, piesaistot ievērojamas investīcijas pus miljona apmērā, jau Rēzeknes alus darītava 2005. gadā atsāka darbu jau kā atsevišķs uzņēmums  - RSEZ SIA «DFD»  - Rēzeknes ekonomiskajā zonā [2]. Lai arī pa šo laiku nav gājis viegli (atceramies 2009. gada krīzi) un nomainoties īpašniekiem [1] darbību izdevās saglabāt un līdz šim brīdim piedāvā "Bryuvers gaišais", "Bryuvers tumšais", "Latgales gaišais", un "Mārtiņa gaišais". Gan filtrēts, gan nefiltrēts. Tālajā 2005. gadā Rēzeknes Bruyvers nebija lielu ambīciju un bija gatavs samierināties ar noieta tirgu Latgales reģionā un ieņemt apmēram 0.93% no kopējā Latvijas alus tirgus. Sākotnēji alus tika ražots mucās un uzņēmumā tika nodarbināti vien 10 strādājošie. Taču solījums attīstīties tika un nu jau redzam alu fasētu gan PET, gan stikla pudelēs.

Par uzņēmumu

Par sevi Rēzeknes Bryuvers savā lapā raksta, ka tā nav komerciāla lielražotne, bet gan neliela, ekskluzīva ražotne, aprīkota ar modernām iekārtām un alus darīšanā tiek izmantota klasiskā metode, kur alus fermentācijas process ilgst 30 dienas. Neskatoties uz to, zināms, ka Latgales un Mārtiņa ali uz līguma pamata tiek ražoti Lietuvā [1], ka met aizdomu ēnu arī uz aliem, kuri tiek tirgoti ar Rēzeknes Bruyvers zīmolu.

Ne mazāk jocīgs ir arī fakts, ka Rēzeknes Bryuvers nav Latvijas Alus Darītāju Savienība (LADS) biedrs. Neskatoties uz to, sevi publiski parādīja 2011. Gada Latvia beer fest pasākumā. Ļoti cerams, varēs sastapt arī  šogad (2012), Latvia beer fest pasākumā, kurš šoreiz notiks Vērmaņdārzā, Rīgā.

Kur Rēzeknes Bryuvers nopērkams Rīgā?

Pirmo reizi atrodot Rēzeknes Bryuvers pudelēs pildīto alu šeit pat Rīgā, jāteic biju zināmā eiforijā. Mēģināju sameklēt jelkādu informāciju par ražotāju un noskaidrot, kur īsti Rīgā tas ir nopērkams. Taču, piedzīvoju vilšanos. Uz pudeles etiķetes norādītā mājas lapa nedarbojas, publiskā telpā informācija par uzņēmumu praktiski neatrodama, uzmeklētie kontakti nepārprotami norādīja, ka darbinieki ir krievvalodīgie.  Turklāt arī radīja sajukumu, ka uz etiķetes norādīts ražotājs SIA RSEZ DFD, lai arī tanī pašā adresē (Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 162) reģistrēts SIA „Rēzeknes Bryuvers”. Uz e-pastiem neatbild, taču pēc divām nedēļām (!) atzvanīja kāds krieviski runājošs vīrietis, kurš apvaicājās par manu interesi (par mazumtirdzniecības vietām Rīgā), taču informāciju līdz šai baltai dienai tā arī neesmu saņēmis. Kā vēlāk noskaidrojās, tas ir SIA Beroko pārstāvis. Par laimi uzņēmums nodarbojas ar alus vairumtirdzniecību un internetā atrodamas norādes, ka pie vajadzības varot sarunāt, ja ir kāda vajadzība pēc lielāka alus daudzuma.

Lai arī ražošanas procesu, Rēzeknes Bryuvers uzsācis kā neatkarīga SIA, saikni ar Daugavpili izskatās nav pazaudējis. Piemēram domēnu www.freshbeer.lv reģistrēja un iespējams nodrošinās web lapas izstrādi, Daugavpils uzņēmējdarbības attīstības asociācija, kura atrodas Daugavpilī, Kandavas ielā 19.

Pudelēs nopērkams vairākos Sarkandaugavas mazajos pārtikas veikalos. Ir ziņas, ka atrodams arī IKI veikalos. Izlejamo var meklēt dažos „Miestiņš” veikalos [4].

Par alu

Esmu nogaršojis pudelēs pildīto nepasterizēto gan gaišo, gan tumšo alu. Lai arī alum nesajutu kādu īpašu noti, kas to padarītu pamanāmu un atšķirīgu no pārējiem, tomēr alum ir savs raksturiņš. Acīmredzot, tas izpaužas gan ūdenī, no kur tas tiek gatavots, gan patīkamajā viegli karamelizētā pēcgaršā.

2010. gadā labsalus.lv veica aptauju par „Garšīgāko alu”, kurā piedalījās aptuveni 400 alus mīļotāji un kurā tika iekļauts arī Rēzeknes Bryuvers alus [5].

Attēls no labsalus.lv [5]

No aptaujas apkopotiem rezultātiem redzam, ka respondenti novērtējuši Rēzeknes Bryuvers diezgan zemu, tikai nedaudz augstāk par Cēsu/Aldara/Lāčplēša tandēmu.  Ar pētījuma metodoloģiju var iepazīties labsalus.lv mājas lapā, no sevis vien vēlējos piebilst, ka ir būtiska atšķirība starp pudelēs pildīto alu un izlejamo, kā arī to, ka, manuprāt, Madonas alus novērtēts nepelnīti zemu.

Diemžēl, līdz beeradvocate šis alus nav vēl nonācis.

Info papildināts 04.04.2012.

Iegriežoties SIA "DFD" RSEZ veikaliņā Rēzeknē Atbrīvošanas alejā 162 (zem gaisa tilta), var iegādāties izlejamo alu vai arī sapildīto 2L plastmasas pudelēs ar gana interesantu formu. Alus cenas: Latgales Alus 2L - Ls1,35; Bryuvers Gaišais 2L - Ls1,35; Bryuvers Tumšais 2L - Ls1,39. Veikals strādā darbdienās līdz 20:00, brīvdienās līdz 18:00. Garša galvas tiesu pārāka par stikla pudelēs pildītiem un plašākā tirdzniecībā pieejamiem aliem.

[1] Beer Guide to Latvia, 2011

[2] http://www.db.lv/razosana/rezekne-atklas-alus-razotni-183403

[3] http://freshbeer.lv (nepublicētā versija)

[4] http://www.miestins.lv/veikali/

[5] http://labsalus.lv/latvijas-labakais-alus-2010/

* rakstā izmantoti publicitātes attēli

Dalies:
Novērtē: 4 (17)
Skatīts: 4302

komentāri

xis

Nupat svaigi ir reinkarnējies Latgales Alus. Nebija jau nekur pazudis, vien dažus gadus ražotne bija slēgta, bet tās īpašnieki SIA “Mamas-D” nodarbojās vien ar citu zīmolu alus izplatīšanu un simts citiem biznesa veidiem. Tagad gan juridiskais darītavas īpašnieks ir cits.
Ražo: Dinaburg (5,2%) un Latgale (4,8%)



Ko lasa citi?