Piektdienas vērojums. Sieviete ar kaķi
Gundega, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas turēt mājdzīvniekus, bija tika pat patiesa un skarba kā grāmatā: “Daži vēlas par kādu rūpēties, bet daži, lai justos pārāki un kādu pakļaut, ja reiz tāda vajadzība ir un reālajā dzīvē to nevar sasniegt”.
Jau nedēļa, kā Ilze pašķīrās ar Žani. Mērojot ceļu no piepilsētas mitekļa uz biroju pilsētas centrā, Ilze kavējas pārdomās pie plāna sapulcei, kurai jānotiek pēc stundas. Fonā skanēja Latvijas Radio.
Ilze izmācījusies banku zinības, tagad vada risku departamentu kādā auditoru uzņēmumā. Ar Žani iepazinusies nejauši, kādā ballītē. Kopā, plašajā Ilzes dzīvoklī nodzīvojuši nepilnu gadu. Mājoklis bija tik plašs, ka abi satikās reti. Arī izšķīrās vienkārši. Vienīgā manta, kura palikusi no kopdzīves – kaķis, Rūdis. Melns, ar baltu priekšu, baltām ķepiņām un astes pašu galu.
Žanis bija dvēseles cilvēks, taču nemitīgā Ilzes “vietas ierādīšana” kļuva ar laiku arvien neciešamāka, līdz dzirkstīte abu attiecībās, tā arī lāgā neiekurējusies, nodzisa pavisam. Kaķi Ilze nolēma paturēt. Ārā Rūdis netika laists, līdz ar to vienīgā kaķa dzīves perspektīva bija ēst un gulēt. Mazākā nerātnība beidzās ar pārmetumiem visa vakara garumā, stumdīšanu un grūstīšanu. Ilzi šāds dzīves veids apmierināja, jo atšķirībā no Žaņa, Rūdis nemēdza iebilst, arī taisnība nebija viņas pusē.
Satiksme kļuva raitāka un domu pavediens par sapulci pārtrūka. Pa radio skanēja raidījums Kultūras Rondo, kurā diktors stāstīja par Gundegas Repšes jaunāko grāmatu “Vīrs tapīrs un citas radības”. Par dzīvniekiem un cilvēkiem. Gundega, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas turēt mājdzīvniekus, bija tika pat patiesa un skarba kā grāmatā: “Daži vēlas par kādu rūpēties, bet daži, lai justos pārāki un kādu pakļaut, ja reiz tāda vajadzība ir un reālajā dzīvē to nevar sasniegt”. Ilze izslēdza radio, ieskatījās viedtālruņa pulkstenī un turpināja mērot ceļu klusumā...
Lai jums jauka šī 8. marta piektdiena!
komentāri