Kas mūs sagaida pēc 10 gadiem?

Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.

Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Kā rezultātā, tiek nodots desās. Savas dzīves laikā paspēj „saražot” daudz kumeļu un ar savu darbu tā saimniekam rada vērtības, kuras pie vēlēšanās var iemainīt pret citām, konkrētajā brīdī vajadzīgākām. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies. Visticamāk, samazināsies.

Tēze: atliekot naudu nebaltām dienām, tās vērtība laikam ritot – samazinās.

Kopš nauda vairs nav piesieta nekam reālam (zeltam), un valsts to var piedrukā pēc nepieciešams, to joprojām var izteikt darba / preču / pakalpojumu ekvivalentos. Diemžēl naudas vērtību nosaka tirgus un, lai kā tas jocīgi neizklausītos, arī nauda var kļūt te dārgāka, te lētāka un globālās ekonomikas apstākļos par zināmu naudas daudzumu var iegādāties mainīgu preču skaitu.

Tēze: preču un pakalpojumu cenas aug straujāk nekā algas.

Vispārzināms fakts, ka viss kļūst dārgāks. Arī algas aug. Loģiski būtu domāt, ka viss atrodas līdzsvarā un šāds pieaugums ir proporcionāls. Taču tā nav. Un kā redzams zemāk izklāstītā pētījumā, atsevišķas preču / pakalpojumu kategorijas aug straujāk, līdzīgi mainās arī dažādu profesiju algu pieaugums. Rezultātā, iecere iekrāt vecumdienām, kā to mudina darīt bankas, var novest pie pavisam negaidīta rezultāta, proti, ka ar visa mūža garumā veidotiem iekrājumiem sasniedzot zināmu vecumu, varēs iegādāties vien niecīgu preču un pakalpojumu daudzumu. Citiem vārdiem sakot – iekrājums kļūs bezvērtīgs.

Tēze: nav iespējams pasargāt naudas vērtību to pasīvi krājot (arī pensiju fondos).

Šeit jāatzīmē, ka uzkrājumu dinamiku ļoti ietekmē cik daudz naudas tiek noguldīts. Valstīs, kur šī krāšana pensiju fondos darbojas, tiek ieguldīta teju puse algas, kas ir vairāki simti vai pat tūkstoši, nevis daži desmiti latu, ko var atlicināt vidusmēra Latvijas iedzīvotājs.

Patēriņa preču cenu izmaiņas.

  95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12
Piens, par 1 litru 0.23 0.26 0.26 0.25 0.23 0.22 0.23 0.24 0.24 0.3 0.35 0.39 0.46 0.59 0.48 0.51 0.6 0.59
Kartupeļi 0.23 0.18 0.13 0.18 0.16 0.13 0.14 0.23 0.17 0.17 0.2 0.3 0.36 0.32 0.29 0.24 0.33 0.23
Rudzu-kviešu maize 0.26 0.31 0.33 0.33 0.33 0.32 0.3 0.31 0.3 0.31 0.34 0.39 0.49 0.67 0.7 0.66 0.67 0.69
Benzīns A-95 ** 0.25 0.25 0.3 0.312 0.314 0.389 0.383 0.378 0.4 0.45 0.56 0.6 0.63 0.71 0.67 0.77 0.9 0.98
Elektroenerģija, par 100 kWh 1.79 3.1 3.59 3.9 3.9 3.9 3.9 3.9 3.9 4.5 4.5 4.75 5.1 6.6 7.43 7.43 9.12 9.37

* Dati iegūti no LR Centrālā statistikas pārvalde.
** Benzīns A-95. Vērtības pārskaitītas no 10L uz 1L

Attēls 1. Patēriņa cenas. Vērtības procentos.

Kā redzams, kopš 1995. gada visstraujāk augusi elektroenerģija un benzīns. 18 gadu laikā pieaugot līdz pat 200%, jeb 11%/gadā. Vismazāk cena augusi pārtikai, lai arī vidējai pieaugums ir ap 100%, jeb aptuveni 50% 10 gadu laikā, jeb 5% gadā.

Dzīvokļa izmaksas

Otra, ne mazāk svarīga izdevumu pozīcija ir dzīvokļa izmaksas, kuru lielākoties veido siltuma un ūdens patēriņš. Kā redzams diagrammā (skat. zemāk) kopš 2006. Gada kopējais dzīvokļa rēķins izaudzis no 35Ls līdz 126Ls, jeb procentuālā izteiksmē par 150%, jeb ~20% / gadā.

Dati iegūti no I.Brantes vērojumiem.

Attēls 2. Dzīvokļa izmaksas (februāris). Vērtības procentos.

Banku noguldījumu procenti

Apskatot banku noguldījumu procentu likmes gadu griezumā (garantētā procentu likme), redzam, ka noguldījuma procenti vēsturiski bija lielāki vai nu pie augstas inflācijas (jo bankai pēc perioda x būtu jāatdod mazāk vērtīga nauda) vai pie strauji augošas ekonomikas, kas šoreiz izrādījās nekustamo īpašumu bums. Izskaitļojot nākotnes noguldījuma vērtības balstot tās uz vēsturisko dinamiku, ir zināmas cerības, ka garantētā procentu likme varētu nedaudz pieaugt (sasniedzot 5% atzīmi), taču jāņem vērā, ka šie ir tehniskie aprēķini un nav balstīti ne uz kādiem ekonomiskiem datiem.

Noguldījuma procenti bankas depozītiem 2012. gadā ir vien 2.4%/gadā.

Attēls 3. Banku noguldījumu procenti.

Algu pieaugums

  2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 155 183 256 305 298 299 323 327
(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 184 237 313 377 372 361 364 366
(C) Apstrādes rūpniecība 154 191 252 307 304 290 304 317
(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 282 333 437 468 448 455 471 492
(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 162 199 277 342 336 320 339 352
(F) Būvniecība 153 200 269 325 327 296 311 320
(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 141 177 237 293 288 265 281 294
(H) Transports un uzglabāšana 191 222 286 362 368 353 355 381
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 110 136 176 219 217 206 218 226
(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 322 385 442 555 575 531 546 560
(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 419 513 621 737 701 641 668 692
(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 141 183 233 279 276 261 285 297
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 212 266 340 408 418 409 433 455
(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 147 188 249 316 311 297 310 318
(O) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 251 305 418 489 413 364 387 404
(P) Izglītība 172 212 284 354 326 282 287 290
(Q) Veselība un sociālā aprūpe 166 213 292 356 328 299 311 319
(R) Māksla, izklaide un atpūta 136 182 261 317 287 263 276 284
(S) Citi pakalpojumi 123 132 171 217 251 255 285 303

* Dati iegūti no LR Centrālā statistikas pārvalde.

Dati pieejami vien par pēdējiem 8 gadiem, taču iezīmē izaugsmes dinamiku. Zemākais algas pieaugums vērojam valsts pārvaldē. Piedzīvojot 2009. gada lūzumu tai pievienojās finanšu un apdrošināšanas sektors. Vislielākā algu pieauguma dinamika vērojama pēc NACE profesiju klasifikatora S grupas profesijām, kurās ietilps: Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība; Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts.

Jāatzīmē, ka analizēta ir pieauguma dinamika, nevis tas cik algas līmenis ir/bija augsts vai zems. Algu izaugsme kopš 2005. gada, tas ir 8 gada laikā, veido no 56 – 100% (attiecīgi 7 – 12%/gadā).

Attēls 4. Algu (neto) izmaiņas dinamika. Vērtības procentos.

Nobeigumā

Ja vien neesat finanšu ģēnijs un nevarat paļauties uz finanšu instrumentu garantēto ienesīgumu, ja vien neesat mantojis ievērojamas bagātības vai, ja neesat gana apķērīgs, lai neko nedarot daudz nopelnītu, - lai paspētu līdzi preču un pakalpojumu cenu pieaugumam nāksies vien strādāt. Varbūt pat pārkvalificēties, apgūstot kādu no prognozējami ienesīgākām profesijām. Katrā ziņā banku noguldījumi, izskatās vēl kādu laiku nebūs palīgs finanšu likstu risināšanā. Turklāt, ja vien nākotnes pensijai nevarat atlicināt pusi no algas, nāksies vien paļauties un cerēt uz valsti.

Dalies:
Novērtē: 5 (8)
Skatīts: 646

komentāri

armis

Īstenībā labākais apkopojums par šo tēmu, ko vienkāršā lv valodā esmu lasījis.

x-is

Desmit gados Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 307 000



Ko lasa citi?