Cik tad ir bagāts Latvijas pensionārs?

Jāteic, ka statistika un politika ir kā cimds ar roku. No statistikas var izraut „kaut kādu” ciparu un politiski tam piešķirt vai noņemt nozīmību. Kaut kas līdzīgs izveidojies arī strīdā ap pensijām, kuras kā izrādās nav tikai vecuma (vēl ir izdienas, invaliditātes un apgādnieka).

Līdz šim bija izveidojies viedoklis, ka pensionārs ir persona, kas finansiālā ziņā atrodas ļoti tuvu nabadzībai. Šādu viedokli izveidoja gan plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, gan arī personīgi pazīstami pensionāri. Taču pārdomas un vēlmi parakt dziļāk radīja kāds žurnāla „Kapitāls” raksts, kurā gana gudrs un izglītots vīrelis no IBS Prudentia, vārdā Ģirts Rungainis asi nostājās pensionāriem pretējā frontē un retoriski vaicāja – kāpēc mums jāmaksā tik klielas pensijas?

Savu viedokli pamatojot sekojoši:

Šāda pensionāru attieksme ir tā, kas liedz iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai. Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos 20 gadus laida valsti grīstē. Tie neradīja pietiekami daudz bērnu, kad tāda iespēja bija.

Neskatoties uz to, ka Latvija pēc dzīves ilguma ierindojas 87. vietā (no 195) ar vidējo dzīves ilgumu 72.7 gadi (attiecīgi vīrieši - 67.3 un sievietes - 77.7), Latvijā ir 577,683 pensionāri. Un vidējā pensija 173 Ls. Pēc šī skaitļa vadoties, varētu spriest, ka virs 173Ls – ir lielās pensijas, ko tad acīmredzot, iepriekš minētais kungs piedāvā griezt. Jautājums vien ir cik daudz ir “lielo” pensiju?

Ielūkojoties VSAA statistikas datos redzam, ka līdz vidēji pensijai ir 63% virs 37%. Ne mazāk interesants ir arī pensiju sadalījums.

Taču sociālo budžetu noēd ne tikai pensijas, bet arī cita veida pabalsti. Tiesa gan ar kārtu, kas būt mērāma simtos tūkstošu, vēl pretendē vien ģimenes valsts pabalsts ar 347 tūkstošiem. Tikai tas pabalstiņs ir 8Ls :)

Tas, ko iepriekš minētais eksperts un valsts noklusē , bet kas izriet no skaitļiem – tas, ka latvijā daudz sieviešu pensionāru (t.i. baigi ilgi šamās dzīvo) kā arī to, ka ne jau pēkšņā dzimstība atrisinās problēmu, bet gan bērnu esamība darbspējīgā vecumā (vismaz 18. g.v.). Vēlams zēni, jo pēc starptautisko organizāciju vērojuma – šie saņemot vairāk, kā meitenes, mazāk slimo un viņiem nedzimst bērni. Arī tas, ka meitenēm ir tieksme „aizprecēties” uz ārzemēm.

RESUME:

Draugi mīļie (dāmas, kungi, biedri, vai kā lai jūs tur monitora otrajā pusē uzrunā), tā visa ir demagoģija!

Iepriekš izklāstīto vēlmju un metožu efektu varētu panākt arī ja valstī vidējā bruto alga būtu nevis 445 Ls (uz rokas 308 Ls), bet gan piemēram 4450 Ls (uz rokas 3000Ls). Līdz ar ko sociālā nodokļa maksājums būtu nevis 156 Ls, bet gan 1560 Ls. Kas savukār nozīmē, ka viens strādājošais varētu nodrošināt 9 pensionārus.

Šāda alga nav nekāds kosmoss vecajā rietumeiropā. Jā, tas prasa ekonomisku un stratēģisku domāšanu no politiķiem un padomju laika ekspertiem, kuras acīmredzami trūkst. Spilgts piemērs ir R.Karnīte, kura Latvijā labprāt redzētu mazo Ķīnu. Un tas nebūt nav pats sliktākais piemērs.

Kas notiek tālāk? Palielina pensionēšanās vecumu. Ņemot vērā, ka mums saradušies pensiju fondi dažādos līmeņos, katrs pats izvēlas un līdzdarbojas savas nākotnes pensijas viedošanā.

P.S. Starp citu, vēlētāj, vai esi vaigā redzējis un runājis ar deputātu, par kuru balsoji? Nē? Kāpēc tad balsoji?!

Izmantotie avoti:

[1] http://www.apollo.lv
[2] http://lv.wikipedia.org
[3] http://www.vsaa.lv