Intelektuāla spēle un komandas saliedēšanas vakars

Ideja ieskatīties Dāvanu Servisa piedāvājumā nāca brainstorm-ojot par to, kā mūsu mazais, bet jaukais kolektīvs svinēs uzņēmuma jubileju. Acīs iekrita uzņēmuma Find Exit rīkotais kvests “Beikerstrīta 221B”, kur minimālais dalībnieku skaits ir divi, bet maksimālais četri – ideāls variants. Kaut arī neviens no mums nav īsti detektīvromānu vai tieši Artura Konana Doila darbu fans, tomēr bija liels vilinājums iegūt kvesta pieredzi.

Turklāt šādā spēlē, kā vēlāk paši pārliecinājāmies, atklājas dalībnieku personības tipi – viens ļoti apdomīgs, vispirms izdomā, tad dara; otrs atkal, vispirms dara, pēc tam domā; vēl cits mēģina visu izdarīt pats, neiesaistot pārējos; pēdējais izsaka daudz ideju, minējumu, ģenerē variantus, bet pats dara maz, iesaistās tikai brīdī, kad jāievada kāds durvju atvēršanas kods.

Kvests bija rezervēts uz 18:00, tāpēc mazliet pēc 17:00 devāmies uz e-pastu saņemtajā apstiprinājumā norādītās adreses virzienā. Drošs paliek nedrošs, piektdienas vakars un Rīgas centra sastrēgumi. Pozitīvi, ka pie ēkas Tērbatas ielā bija rezervēta vieta vienai automašīnai, tāpēc par to bažas atkrita.

Spēles vadītājs mūs sagaidīja un iepazīstināja ar leģendu: “Londonā notika virkne šausminošu noziegumu un jau ir viens apcietinātais, taču viņš nav īstais vainīgais. Tuvākajā laikā cietīs nevainīgi notiesāts cilvēks – jūsu draugs. Šerloks Holms brīnumainā veidā kaut kur pazudis, taču jūs tiekat viņa dzīvoklī (Beikerstrīta 221b), kur ir jau sakrāti dažādi izmeklēšanas materiāli. Pēc iespējas ātrāk jāatrod un jāpaziņo īstā slepkavas vārdu un nākamā nozieguma vietu. Jums tiek dota tikai viena stunda.”

Turpmākā stunda pēc sajūtām pagāja kādu 15-20 minūšu garumā (laika bija pamaz). Brīdī, kad nonācām strupceļā, kvesta vadītājs pieslēdzās un mikrofonā palīdzēja ar uzvedinošiem jautājumiem. Pirmās durvis atvērām diezgan veikli, kopīgi atminot, pamanot vajadzīgo kodu, taču vēlāk negāja tik raiti. It īpaši, kad nācās rēķināt un izskaitļot īsto aizdomās turamo jeb viņa kurpju izmēru. Tāpat nomocījāmies ar seifa atvēršanu (eh, par bankas aplaupītājiem nav lemts būt).

Vairākās situācijās sapratām, ka ir tieksme visu sarežģīt, nevis redzēt priekšmetu un vienkārši izmantot to, kam tie domāti. Nu ok, tas bija mūsu dzīvē pirmais kvests. Iespējams, ja būtu vairāk spēlējuši, atbilde uz – ko tagad darīt, nāktu daudz ātrāk. Viss labi, kas labi beidzas, tikām gandrīz stundas laikā gan iekšā, gan ārā no aizslēgtā Šerloka Holmsa dzīvokļa.

Laba pēcgarša un azarts apmeklēt vēl kādu no kvestiem, ko mums ieteica pasākuma vadītājs - laipns un atsaucīgs vīrietis. Viens cits no kvestiem, starp citu, ir tieši bankas laupīšana Beikerstrītā. Hi, hi, interesanti kā tur klātos tiem, kuri ar seifu atvēršanu nedraudzējas?!

Dalies:
Novērtē: 5 (3)

komentāri



Ko lasa citi?