Raibie pavasara svētki Mežaparkā

Mežaparks tā ir mūsu kaimiņu apkaime, kur nereti dodamies tieši atpūtas pastaigās. Te priežu mežs ar augšup lejup ejošām takām, bet prasīgākam gājējam un skrituļslidu braucējam arī asfaltēti celiņi. Ir arī iemīļota vieta ar stāvāku krastu, no kura paveras plašs skats uz Ķīšezeru. Siltākam laikam iestājoties, Mežaparks pilns ar atpūtniekiem, kā arī dažādu atrakciju izmēģinātājiem un svētku svinētājiem. Tā arī tagad, tuvojoties Lielajai dienai, plakāti (skat. zemāk), izvietotie tepat Sarkandaugavā, vēsta par gaidāmajiem svētku pasākumiem. 5.aprīlī no plkst.12:00 līdz 16:00 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām būs lustīga Lieldienu svinēšana Mežaparkā, kas šogad veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām - stilizēta Olu koka izrotāšana, kā to dara Vācijā, izrotātu cepuru gājiens, kāds ir Amerikā, gigantiska saulgriežu omlete franču stilā un daudz kas cits. Pasākumā skanēs arī latgaļu skanīgās dziesmas postfolkloras grupas „Rikši” izpildījumā.

Mežaparks tā ir mūsu kaimiņu apkaime, kur nereti dodamies tieši atpūtas pastaigās. Te priežu mežs ar augšup lejup ejošām takām, bet prasīgākam gājējam un skrituļslidu braucējam arī asfaltēti celiņi. Ir arī iemīļota vieta ar stāvāku krastu, no kura paveras plašs skats uz Ķīšezeru. 

Siltākam laikam iestājoties, Mežaparks pilns ar atpūtniekiem, kā arī dažādu atrakciju izmēģinātājiem un svētku svinētājiem. Tā arī tagad, tuvojoties Lielajai dienai, plakāti (skat. zemāk), izvietotie tepat Sarkandaugavā, vēsta par gaidāmajiem svētku pasākumiem.

5.aprīlī  no plkst.12:00 līdz 16:00 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām būs lustīga Lieldienu svinēšana Mežaparkā, kas šogad veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām - stilizēta Olu koka izrotāšana, kā to dara Vācijā, izrotātu cepuru gājiens, kāds ir Amerikā,  gigantiska saulgriežu omlete franču stilā un daudz kas cits.

Pasākumā skanēs arī latgaļu skanīgās dziesmas postfolkloras grupas „Rikši” izpildījumā.

 

Dalies:
Novērtē: 5 (1)
Skatīts: 435

komentāri

Skolnieciņš no svētmeža

Lieldienu lūgšana visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam:
“Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Tu esi cienīts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Tu esi mīlēts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Zibeņmetēj, uzklausi manu lūgšanu! Pērkoņtēv, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvareno Pērkon,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, Pērkoņtēv. Lai Tava svētā griba mani virza šajā dzīvē un nākamajā! Svētī mani, Pērkon! Svētī mani un manu dzimtu! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!”.
Mūsu senči kopš tālas senatnes ticēja Pērkonam. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Jau sensenos laikos Pērkons ir aizstāvējis mūsu tautu no iebrucējiem un naidniekiem. Pērkons nekad nepametīs mūsu tautu nelaimē. Ticot sentēvu Dieviem, mēs vairojam savas tautas spēku. Godājot Pērkonu, mēs stiprinām gan sevi, gan savu dzimtu, gan savu tautu. Ticība Pērkonam ir brīvprātīga, taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautai…
Svētīgas Lieldienas mums viesiem vēlot, Skolnieciņš no svētmeža
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Lieldienas #LielāDiena #GadskārtuSvētki #PavasaraSvētki #PavasaraSaulstāvji #DievsPērkons #Pērkons #Pērkoņtēvs #DebesuTēvs #pērkonkrusts #UgunsZīme #SentēvuDievi #LatvjuDievi #lūgšanās #ticība #rituāli #buršanās #pagāni #svētmežs #svētakmens #Skolnieciņš

Skolnieciņš no svētmeža

Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm un mūsu sirdīm. Šogad kovid-19 (covid-19) pandēmijas dēļ Lieldienas būs neierastas. Lieldienas ir enerģētiski spēcīgs laiks, šajā laikā izdodas visi pagāniskie rituāli. Tieši Lieldienās jeb Pavasara saulstāvjos ir īstais laiks, lai godātu sentēvu Dievus – Latvju Dievus. Lai vairotu savas dzimtas spēku, Lieldienās ir jāveic auglības rituālu par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Dažas dienas pirms auglības rituāla veikšanas uzkopj māju, visas grīdas un mēbeļu virsmas mazgā ar sālsūdeni (lupatiņu ņem jaunu un pēc rituāla to izmet savā privātajā miskastē). Pēc tam atverot visus sava nama logus, kvēpina kadiķu zariņus un vērmeļu buntītes (var izmantot arī citu dziedniecisku zāļu slotiņas). Kvēpināšanu veic prātīgi, lai pēc tam māja nesmirdētu pēc dūmiem. Lieldienu rītā kaklā uzvelk pērkonkrustu (uguns zīmi) un iededz 7 tumši zilas svecītes skaistos māla svečturīšos par godu mūsu sentēvu Dievam – Pērkonam. Katru svecīti iededz ar vārdiem: “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, Tu esi godāts un cienīts manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu dzimtu, tāpat kā es godāju Tevi!”. Šos vārdus atkārto 3 reizes, iededzot katru svecīti. Pēc svecīšu iedegšanas skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Kad ieturēts mielasts pie dzīru galda, Lieldienu pēcpusdienā dodas uz savu privāto mežiņu, lai atstātu ziedojumu mūsu labajam sentēvu Dievam – Pērkonam. Uz svētakmeņa ar sāli zīmē pērkonkrustu (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka mežā. Blakus svētakmenim iededz 3 baltas svecītes trauciņos (kapu sveces bez krustiem vai jebkāda cita vieta zīmējumiem). Tad atstāj cienastu uz svētakmeņa ar vārdiem: “Pērkoņtēv, es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.” Šos vārdus atkārto 7 reizes. Kā cienastu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam atstāj 12 krāsotas olas. Olas ir vēlams vārīt sīpolu mizās kopā ar kliņģerīšu ziediem. Pēc tam skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Pametot rituāla vietu, 7 reizes pasaka:’’ Paldies, Pērkoņtēv! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’.
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš no svētmeža
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
N.B. (Nota bene!) Dedzinot svecītes vai rituālo ugunskuru, ir jāievēro visi ugunsdrošības noteikumi! Nesadegušo svecīšu daļu nākamajā dienā sadedzina nelielā ugunskurā. Pietiks ar dažām sausām, smalkos skaliņos saskaldītām malkas pagalēm. Pēc tam kvēlojošas ogles un pelnus nodzēš ar lielu daudzumu ūdens. Nākamajā dienā pēc rituālā izdegušās svecītes trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē.



Ko lasa citi?