Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.
Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.
Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.
Stāsts ir par Johann Sebastian Bach skaņdarbu Orķestra svītu Re mažorā, kas tika uzrakstīta laika posmā no 1717.gada līdz 1723.gadam un bija domāta vācu apgabala Köthen firsta Leopold galmam.Komponista dzīves laikā skaņdarbs pelnīto vērību neieguva. Tas atdzima tikai 19.gs., pateicoties kādam vācu vijolniekam. Piedāvāju noklausīties skaņdarbu vijolnieces Sarah Chang izpildījumā, kas, manuprāt, ļoti smalki nodod klausītājiem ģēnija dvēseles pārdzīvojumu vēstījumu.
Burtiski tikai stundu atpakaļ atgriezāmies no drēgnās, nu jau rudenīgās Jūrmalas, kur Dzintaru koncertzālē notika LNSO pirmās vijoles Raimonda Ozola koncerts „Ienāc manā pasaulē". Tas sapulcināja pilnu zāli ar klausītājiem, ieskaitot prezidentu ar kundzi. Koncerts sastāvēja no divām daļām: pirmā – tāda liriska un mierīga, otra – dinamiska, krāšņa un daudzveidīga.
Riktīgi jautra krogus dziesma īru ritmos krievu mēlē. Braucot mašīnā nejauši uzgriezu radio, uzrunāja lipīgā ritma un folk tonalitātes dēļ. Atgriezusies pie datora, uzmetu meklētājā rindiņas – nu ja, vecais labais Boriss Grebenščikovs.
Tikko atgriezāmies no Bauskas, kur apmeklējām Ilzes svētku aģentūras rīkotā Kāzu muzikantu festivāla . Tas notika Bauskas pilskalna estrādē, sākās vakar 1. augustā 16:00 un beidzās šodien 2.augustā kaut kur ap 2:00 vai pat vēlāk.Neskatoties uz salīdzinoši mazu apmeklējumu un dalībnieku skaitu, nedz dziesmu , nedz deju, nedz alus, nedz jautra prāta un pozitīva noskaņojuma netrūka.
Šī gada 11.oktobrī plkst. 17.00 Lielajā Ģildē uzstāsies vislabākais pasaules Nouveau Flamenco pionieris, ģitārists, komponists Otmārs Lieberts (Ottmar Liebert).
Latvijā viņš būs ar solo koncertu, kur mūs priecēs ar savām vislabākajām kompozīcijām ar programmu: "Vakars ar Otmāru Liebertu: ģitāra un sarunas". Sava garīgā ceļojuma laikā, pāris gadus atpakaļ viņš ir ordinēts par zen mūku.
Aicinu noklausīties vecā labā un jaunā aktuālā sakausējumu – Karel Gott un Bushido „Für immer jung”. Vairākiem pazīstama kā motīvs no vācu popgrupas Alphaville izpildītā hīta (nu jau pagājušā gadsimta 80.gados) angļu valodā „Forever Young”.
Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
