Pirms doties uz Portugāli gribējās sākt iepazīt šo valsti un tās kultūru no tālienes. Un tad es iepazinos ar fado.
Fado – tā ir portugāļu jūrnieku sievu melno plīvuru mūzika, Lisabonas baltā Betlēmes torņa mūzika, kas, jūrniekus un zvejniekus pavadot un sagaidot, skan Težu krastā. Tā ir mūzika, kurā saplūst šķiršanās skumjas un ilgi gaidītas satikšanās prieks – gluži kā vienā no dziesmām: “tas viss notiek, tas viss ir skumji, tas viss ir fado”.
Fado nosaukums radies no latīņu „fatum” ir liktenis. Paplašināts nosaukums ir fado saudada, kur „saudada” nozīmē skumjas, smeldze, ko var dzirdēt šajā mūzikā. Tā nāk no tautas, no pilsētas, no nabadzīgajiem kvartāliem, kur savācās visi nogurušie cilvēki ar salauzītām un izmocītām dzīvēm, savām sāpēm. Fado dziedājumā tekstam liela nozīme. Tie bieži ir kā balādiski stāstījumi, lūgšanas, elēģijas, žēlošanās, muzikāls savas dzīves, savas sāpēs vēstījums. Fado liktenis ir līdzīgs kā blūzam, kurš cēlies pie vienkāršās tautas, tika uztverts kā „zemu” ļautiņu izpaušanās, taču tagad kļuvis populārs visā pasaulē.
Portugāļu ģitāra
Vienā vārdā tiek apzīmēts dziedāšanas stils, saturs un noskaņa 12 stīgu ģitāras pavadībā. Fado ir ievainotas dvēseles stāvoklis. Tā ir sāpe, tie ir nepiepildīti sapņi, zaudētas dzimtenes trauma, nelaimīga vai neizdzīvota mīlestība … Lai gan vienmēr runa ir par divu tipu fado — Lisabonas un Koimbras, tie tomēr ir stipri līdzīgi. Lisabonas fado vairāk saistīts ar jūru — aizbraucējiem un palikušajiem, kur nostalģija un jūrnieku ilgas pēc mājām mijas ar sievu raudām par zaudēto mīlu un bāreņiem. Koimbrai kā pazīstamai universitātes pilsētai raksturīgs studentu fado, ko viņi pārsvarā dzied jauniešu svētku laikā.
Marizas māja Lisabonā
Fragments no latviski pārtulkotās portugāļu mūsdienu dzejas antoloģijas, no Sofija de Mellu Breinera Andresena dzejas, kas sasaucas ar fado dziedājuma smeldzi:
Tu iesi uz galmu, iesi lūgties,
lai tavu pensiju tev izmaksātu noteiktajā laikā.
Šī zeme tevi nokauj lēnām.
Zeme, kuru tu piesauc un kas tev neatsaucas.
Zeme, kuru tu dibini un kas neceļas augšā.
Tavā bojāejā pret tevi sazvērējās gan apmelojumi,
gan naids līdz ar skaudību asu,
nekad nav trūcis ienaidnieku tam, kurš uzdrošinājies būt par sevi pašu...
Populārākās fado dziedātājas – Amālija Rodrigeša, Misija, Mariza.
Mariza
Fado ir vārds, kas visspilgtāk raksturo mūsdienu Eiropā pazīstamo dziedātāju Marizu, Viņa dzimusi Mozambikā, bet, kad meitenei bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz tēva dzimteni Portugāli. Tur viņa arī pirmoreiz izdzirdēja fado. Portugālē fado ir tas pats, kas tango Argentīnā un flamenko Andalūzijā: mūzika, kas sakņojas dziļi jo dziļi tautas liktenī.
„Tas ir emocionāls mūzikas stils, pilns kaislību, sāpju, skumju, greizsirdības, bet tai pašā laikā fado atšķiras ar to, ka spēj savienot neciešamas sāpes ar dzirkstošu dzīvesprieku, dzīves nežēlību ar mīlestības spēku,” saka pati Mariza.
2002. gada Kvebekas Vasaras festivālā Mariza izpelnījās apbalvojumu par visspožāko priekšnesumu, bet 2003.gadā viņa atzīta par Gada Personību Portugālē par valsts vārda un kultūras nešanu pasaulē ar tai visraksturīgāko – fado mākslu.
Mariza
Skaistākie Marizas fado:
Nasceu de ser Português
Fez-se à vida pelo mundo
Foi p'lo sonho vagabundo
Foi pela terra abraçado
Bem querido ou mal amado
O Fado
Viveu de ser Português
Foi alegre e foi gingão
Por ser um fado é canção
Por ser futuro é passado
Mal querido ou bem amado
O Fado
Cada vez mais Português
Anda nas asas do vento
Ás vezes solta um lamento
E pede p'ra ser achado
Ele é querido, ele é amado
O Fado
Par fado - http://en.wikipedia.org/wiki/Fado
Slavenās portugāļu fado dziedātājas Maricas mājas lapa - www.mariza.com
» Komentāri