Preses brīvība un ziņu ticamība
Preses brīvība ir svēta lieta, taču šis gadījums ilustrē, ka “oficiālās informācijas aģentūras” nevar būt uzticams ziņu avots, jo ir acīmredzami, ka ES augstai personai Mogerīni vienlaicīgi nevarēja būt divas dažādas nostājas vienā jautājumā.
“Mogerīni: ES no Kijevas sagaida autonomijas piešķiršanu Donbasam” [1]
2014. gada 24. novembris, plkst. 22:11. TvNet ar atsauci uz LETA – TV Dozdj, Apollo, Diena ar atsauci uz LETA
“Mogerīni preses dienests noliedz izteikumus par autonomiju Donbasam” [2]
2014. gada 25. novembris, plkst. 08:07 TvNet ar atsauci uz LETA – Ukrainskaja pravda
Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 29. punkts nosaka, ka Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus. Šī paša likuma 2. pants nosaka, ka interneta vietne NAV masu informācijas līdzeklis, bet var tikt reģistrēts.
2014. gada 16. septembra NEPLP atbildes vēstulē A.Dimants skaidro, ka Padomes kompetencē ietilpst vien tādu plašsaziņas līdzekļu uzraudzība, kuri izplata audiovizuālās programmas.
No 2012. gada ziņojuma “Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā ” [3] izriet, ka Internets kā galvenais (pasaules) ziņu avots ir 30,2% respondentu, aiz sevis atstājot radio un presi, bet Televīzija – 56%. Savukārt nozīmīgs (pasaules) ziņu avots ir 52,4% respondentiem.
Ziņas interneta portālos tiek publicētas kā diskrēta informācijas vienība, kuru raksturo publicēšanas laiks, URL adrese, nosaukums un izklāsts. Izlasot iepriekš minētās ziņas neatkarīgi vienu no otras, nevar secināt, ka tā ir iepriekšējās ziņas papildinājums vai viena ziņa izriet no otras. Turklāt abas ziņas ņemtas no “oficiālās ziņu aģentūras”, līdz ar to nevar apgalvot, ka kāda ziņa ir nepatiesa, lai arī pēc sava vēstījuma satur pilnīgi pretēju vēstījumu.
No lasītāja (informācijas saņēmēja) viedokļa raugoties, ziņu plūsmu nevar uzskatīt kā nepārtrauktu plūsmu, jo aplami būtu uzskatīt, ka lasītājs izlasa pilnīgi visas ziņas, vēl jo mazāk, ka lasītājs atceras visas iepriekš izlasītās ziņas. Minētajā gadījumā lasītājs varēja izlasīt, piemēram, tikai pirmo ziņu un nonākt pie iespējams kļūdaina secinājuma par ES nostāju.
Preses brīvība ir svēta lieta, taču šis gadījums ilustrē, ka “oficiālās informācijas aģentūras” nevar būt uzticams ziņu avots, jo ir acīmredzami, ka ES augstai personai Mogerīni vienlaicīgi nevarēja būt divas dažādas nostājas vienā jautājumā. Tā kā ziņa nākusi no LETA, nevar uzskatīt, ka šīs ziņas ir interpretācija vai kādas atsevišķas personas viedoklis, jo nav zināma šī persona, līdz ar to nav iespējams izvērtēt tās kompetenci un uzticību tās viedoklim.
komentāri