Gājiens pie ausu daktera

Kā nu reiz gadījās, kā ne, vienu rītu pamodos ar aizkritušu ausi. Nevarētu teikt, ka auss aizkrišana kā pārsteidza, tikai atšķirībā no citām reizēm, šajā - tā ne pa kam neatkrita atpakaļ. Paraustīju aiz ļipiņas, pastaipīju, paspaidīju, aizspiedu degunu un mēģināju izpūst tā teikt "lai pa ausīm iziet" - nekā.

Kā nu reiz gadījās, kā ne, vienu rītu pamodos ar aizkritušu ausi. Nevarētu teikt, ka auss aizkrišana kā pārsteidza, tikai atšķirībā no citām reizēm, šajā - tā ne pa kam neatkrita atpakaļ. Paraustīju aiz ļipiņas, pastaipīju, paspaidīju, aizspiedu degunu un mēģināju izpūst tā teikt "lai pa ausīm iziet" - nekā. Tam visam papildus stress vēl arī tāds, ka bērnībā pamanījos pārslimot gripu, kā dēļ ar otru (tā, kura neaizkrita) dzirdu sliktāk.

Pirmā doma, kas ienāca, ka vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, divu iemeslu dēļ: 1. ja tomēr tas nav sēra korķis, 2. tik vienkāršu procedūru kā auss skalošanu jau nu ģimenes ārsts vai kāda no māsiņām varētu veikt bez nosūtījuma pie LORa. Bet te ir maza problēma, ka ģimenes ārstam vajadzētu piezvanīt, tikai kā, ja viena auss ciet, bet ar otru pagrūti saklausīt (un uztvert) runu. Nolēmu, ka braukšu uz biroju, gan jau pa ceļam pati atkritīs. Neatkrita.

Savā viedajā tālrunī iešepstelēju austiņas un zvanu dakterei. Sev par pārsteigumu atklāju, ka izsaukuma tonis skan pat ļoti skaļi, līdz ar to cerība, ka viņējā galā dzirdamā balss arī būs sadzirdama. Izstāstīja opcijas: esot kaut kāda aptiekās nopērkama ausu eļļa vai arī jādodas pie LORa, jo ne pati daktere, ne māsiņas šādu procedūru neveic. Tā kā dakteri pazīstu arī bez ārsta būšanām, nomenedžēt laikus izdevās salīdzinoši vienkārši. Dodos.

Ar speciālu aparātu viņa apskatīja ausi un secināja, ka ir sēra korķis. Jādodas pie LORa. Uzrakstīja nosūtījumu un... - A, kur doties? - Nu, var tanī pašā poliklīnikā, var pameklēt 1. slimnīcā, vai citur, kur rindas mazākas. O! Rindas! Tanī pašā poliklīnikā rindas esot ap divām nedēļām, bet varot sarunāt par maksu. Nu, par maksu, tad par maksu. Nebiju noskaņojies zvanīties riņķī apkārt, kurš dakteris brīvāks. Eju pie reģistratūras, stāstu - tā un šitā, dāma aiz reģistratūras galdiņa atcērt, ka tuvākais laiks ir nākošo pirmdienu. Nu, tas protams ir cerīgāk, bet vienalga dzīvot piecas dienas "kosmosā" nav gluži tāda perspektīva, kā to būtu gribējis iztēloties. A, par maksu? Ā, nu par maksu, kaut tūlīt pat, reģistratūras dāma atplauka smaidā. - Cik? - 27 EUR. Ēemm.... nu, labi.

Šeit jāatzīmē, ka reģistratūra ir pirmajā stāvā, bet LORs sestajā :)

Speros iekšā LORa kabinetā. Pie galda divas dāmas. Tā, kas vecākā un nopietnākā, laikam ir daktere, tā  otra ar fifīgu frizūru, laikam, māsiņa. Skatās datorā, nolūko ceļojumam māju. Kad noliku uz galda nosūtījumu, kurā lasāms viens īss teikums - sēra korķis kreisajā ausī, un apmaksātu čeku, abas ar interesi pievērsās man. Daktere apskatījās ausi un nonāca pie tā paša secinājuma - sēra korķis. Jāskalo. Tik vien tā problēma, ka poliklīnikā nav ūdens. - WTF?! - Pienāciet vēlāk vai citu dienu. Nu, pag, pag, es te nolocīju 27 EUR ar vienu mērķi - saņemt pakalpojumu tūlīt! Māsiņa bez komentāriem piecēlās, iegāja blakus telpā, tad priecīgi paziņoja: ūdens jau ir! Paņēma elektroktrisko tējkannu, kurā, kā varētu secināt, vēl pirms mirkļa tika sildīts ūdens tējai vai kafijai, un uzsildīja ūdeni auss skalošanai.

Procedūra kā jau procedūra. Māsiņa paņēma siltu ūdeni un milzīgu, pudeles lieluma šprici, pavelka ausi, iebāza un lēja. Zem auss trauks ūdens savākšanai. Vienu, tad otru ausi. Procedūra nav sāpīga, bet arī par patīkamu nosaukt to nevarētu. Rezultāts jūtams uzreiz. Vēlāk daktere ar vēl niknāku aparātu nekā ģimenes ārstei, apliktu ap galvu, rūpīgi izpētīja ausi un svinīgi paziņoja - ir kārtībā. Bet,... par procedūru būs jāpiemaksā 8 EUR. WTF?!

Secinājumi

1. Ne visi pacienti var sazvanīt savus ģimenes ārstus ārpus darba laika. Ļoti ceru, ka var sazvanīt vismaz ģimenes ārsta prakses vietu, t.i. māsiņu, kura visticamāk nozīmētu vizīti tuvākajā iespējamā laikā, t.i., agri no rīta, tā saucamajā "akūtajā stundā".

2. Par procedūru, kuru pēc maniem ieskatiem varētu veikt māsiņa bez dakteres, turklāt jebkādos apstākļos: 1.42 EUR + 27 EUR + 8 EUR = 36.42 EUR. Protams, varēja gaidīt pāris dienas, būtu lētāk vai mesties apzvanīt visus zināmos un nezināmos ausu ārstus cerībā atrast, kurš nav izsmēlis valsts apmaksātās kvotas.

3. Gājiens pie ārsta prasa neprognozējamu laiku. Akūtajā stundā dzīvā rinda, līdz ar to varat tikt ātri, varat arī netikt ātri. Vispār, cik nu nācies iet pie dakteriem, rinda ir visai relatīvs jēdziens.

4. Pēc kara visi gudri. Vēlāk uzzināju, ka kaut kādā poliklīnikā Duntes ielā šādu procedūru veic par 15 EUR. Jāpiebilst, ka oficiālajā mājas lapā par to gan nav nekas minēts.

Dalies:
Novērtē: 5 (5)
Skatīts: 954

komentāri



Ko lasa citi?