Latvija pieder tautai vai latviešiem?
Visiem, kuriem mēdz būt viedoklis, pavisam noteikti ir viedoklis arī par Satversmes preambulu. Lielos vilcienos stāsts ir par to, vai vara pieder Latvijas tautai vai latviešiem. Iepazīstoties ar dažādiem viedokļiem, uzdūros uz rakstu, kurā juristi Jānis Pleps un Edgars Pastars dalās pārdomās un nonāk pie secinājuma, ka latviešu suverenitātes ideja ir nevēlama Latvijai.
Visiem, kuriem mēdz būt viedoklis, pavisam noteikti ir viedoklis arī par Satversmes preambulu. Lielos vilcienos stāsts ir par to, vai vara pieder Latvijas tautai vai latviešiem. Iepazīstoties ar dažādiem viedokļiem, uzdūros rakstam [1], kurā juristi Jānis Pleps un Edgars Pastars (starp citu bijušais V.Zatlera padomnieks) dalās pārdomās un nonāk pie secinājuma, ka latviešu suverenitātes ideja ir nevēlama Latvijai.
Uzmanību piesaistīja divas nianses, kuras iepriekš minētie kungi izmantoja savā argumentācijā:
- "Ņemot vērā valsts iedzīvotāju (pašreizējo) etnisko sastāvu un vēsturiskās tradīcijas".
- "Demokrātiskā Latvijas Republikā pārspīlētam latviešu nacionālismam nav vietas".
Patreizējais etniskais sastāvs
Ja gadījumā kādam piemirsies, Latvija no 1940. līdz 1989. gadam ir bijusi okupēta, un vara lemt nepiederēja ne Latvijas tautai, ne arī latviešiem, bet gan centralizētam kompartijas aparātam, kas deliģēja šeit uz vietas ieliktai varai veikt atsevišķas saimnieciskas funkcijas. Turklāt, šai vietējai varai nu nekādi nebija noteikšanas par etnisko sastāvu un migrāciju. Savukārt, lai apgalvotu, ka esošais etniskais sastāvs izveidojies nelikumīgi, tas kaut kā ir jāpierāda. Šeit nonākam pie tā, ka okupācijas fakts ir nevis jāpierāda, bet to, izrādās, var vai nu atzīt vai neatzīt. Faktiski - tā ir politiskā nostāja. Nav tādas super-tiesas, kura vienreiz un uz visiem laikiem pateiks, vai ir bijusi okupācija vai nē, līdz ar to, arī par "pašreiz izveidojušos situāciju" varēs dikti un gari diskutēt. Varam tikai minēt un spekulēt, kāds izveidotos etniskais sastāvs, ja okupācijas nebūtu.
Arī apgalvot, ka "pašreizējais etniskais sastāvs" izveidojies legāli nevar, jo pastāv strīds par okupācijas faktu un sekām. Šis strīds var trupināties bezgalīgi, tā kā tas pirmšķietami nav juridiskās izšķiršanās strīds, bet gan politiskās, tad arī noilguma tam nevar būt. Tas, ko juristi piedāvā, ir balstīties uz esošo situāciju, kas nav izveidojusies legālā veidā, turklāt ne pēc Latvijas tautas, ne latviešu gribas.
Raugoties uz šo izteikumu pavisam šaurā kontekstā, frāze "tā nu reiz vēsturiski sanācis" nav sveša un to bieži vien var dzirdēt ierēdņu polemikā, kā aizbildinājumu, lai neko nedarītu. Piemēram, smaku jautājumā Sarkandaugavā ostas apkārtnē - tā nu reiz sanāca, ka deviņdesmitajos gados tika uzbūvēti naftas termināļi vien dažu metru attālumā no dzīvojamām mājām. Un? Ja reiz ir konstatēts, ka šāds lēmums nav bijis pareizs, tad ņemam un nojaucam!? A, nē - izrādās "vēsturiski izveidojusies situācija", neatkarīgi kā un kādiem līdzekļiem tā tikusi panākta, ar laiku kļūst saistoša.
Pārspīlētās vērtības
Lai izmantotu iracionālu apzīmējumu "pārspīlēts", būtu vēlams noskaidrot vērtību skalu un tās gradāciju. Tā kā runa ir par nacionālismu, šāda skala nav iespējama principā. Arī vēlmi lietot latviešu valodu saziņā varētu pārmest kā pārspīlētu nacionālismu, kas, starp citu, arī tika darīts padomju varas laikā. Līdz ar to, ka izmantotā apzīmējuma "pārspīlēts" vērtību nav iespējam nomērīt, tad šo apzīmējumu vajadzētu izslēgt, kā rezultātā iegūstam apgalvojumu, ka "demokrātiskajā LR latviešu nacionālismam nav vietas".
Ja demokrātija ir kas tāds, kas stāv pāri valstu suverenitātei, kurš būs tas soģis, kurš izvērtēs valsts ir demokrātiska vai nav, un vai nacionālā izpausme apdraud demokrātiju vai nē? Starptautiskā sabiedrība? Vai starptautiskai sabiedrībai ir seja? Nav, jo demokrātijā nav personāliju, ir vien procesi un sistēma, kura darbojas "pati no sevis".
ANO Ģenerālās asamblejas 68.sesijā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu savā uzrunā vairakkārt norādīja, ka Izraēla ir ebreju valsts (jewish state), un nevis kaut kāda izraēliešu valsts. Tanī pat laikā, Bībeles Vecajā derībā ir lietots apzīmējums izraēliešu (jeb izraēļu) tauta. Vai par šādu rīcību kāds ir pārmetis Izraēlai demokrātijas trūkumu? Ņemot vērā Izraēlas ciešos sakarus ar ASV, vai kāds ir pārmetis demokrātijas trūkumu ASV? Nē! Pat vēl vairāk - ASV tiek nostādīta kā demokrātijas paraugs.
Avots:
[1] http://www.twitlonger.com/show/n_1rpsnj8
Droshi vien, ka Latvija pieder tautai, kuraa dziivo gan latvieshi, gan krievi u.c.
Tātad, ja kāds uz laiciņu padzīvotu tavā dzīvoklī, tad jau pēc kāda laika būtu piederīgs tam?
Domaaju, ka ir bijushi arii taadi gadiijumi (sakaraa par dziivokli). Bet par Latviju, kas pieder tautai, es domaaju to taa, ka zem vaarda 'tauta' var buut dazhaadas nacionalitaates cilveeki, kas ir ieguvushi Latvijas pilsoniibu. Taatad turpinot un paarveidojot ieprieksh teikto, pareizaak buutu saciit, ka Latvija pieder taas pilsonjiem :) he he
Ir viena problēma - iedzīvotāju skaits. Ņemot vērā, ka par pilsoni var ne tikai piedzimt, bet arī pilsonību iegūt, nav grūti iedomāties scenāriju, kad par pilsoņiem varētu izrādīt vēlmi kļūt 1 miljons ķīniešu (kas ir niecīga daļa no kopējā ķīniešu skaita). Latvija kļūst ķīniska. Turpretī, ja visi latvieši izrādītu interesi kļūt par Ķīnas pilsoņiem, Ķīna latviska nekļūs.
Preambulas mērķis būtu definēt kam pieder Latvija - latviešiem vai pilsoņiem (ķīniešiem).
Pilsonji ir pilsonji, Latvijas pasee tautiibu var nenoraadiit, un tam naf noziimes vai esi kiinietis vai norvegis, jo pilsoniibas ieguushanaa tacu ir vienaads likums visiem. Jaa, ir iznjeemumi, iespeejams, ka kaads pilsoniibu var ieguut nelikumiigi, bet taadus gadiijumus nevar noteikt 100%, bet ja var, tad tiem jaabuut jau policijas redzeslokaa.
Un taa kaa pasee tautiibu var nenoraadiit, tad noteikt, vai pilsonju 'kiinieshu' saliidzinaajumaa ar pilsonjiem 'x' ir vairaak vai mazaak, buus ljoti gruuti, vai pat neiespeejami.
Noteikt var visu. Ja vien ir vēlēšanās/vajadzība to darīt.