Piektdienas vērojums. Aizņemtā kundze

Saldkaislo politiķu un reizēm amatpersonu runu gurdināts, tā arī nespēju teju gada garumā gūt jēgpilnu skaidrojumu par smirdīgo gaisu ostas apkārtnē. Šonedēļ liktenis bija labvēlīgi noskaņots un dāsni piespēlēja izdevību klātienē aprunāties ar vides dienesta “aizņemto kundzi”. Ir tur arī tāda. :)

Kārtējais piektdienis. :) Saldkaislo politiķu un reizēm amatpersonu runu gurdināts, tā arī nespēju teju gada garumā gūt jēgpilnu skaidrojumu par smirdīgo gaisu ostas apkārtnē. Šonedēļ liktenis bija labvēlīgi noskaņots un dāsni piespēlēja izdevību klātienē aprunāties ar vides dienesta “aizņemto kundzi”. Ir tur arī tāda. :)

Pretēji politiķu saldām runām, aizņemtā kundze vienā pūtienā, balsij neaizlūstot klāstīja cik mazs finansējums, cik mazas alga, cik niecīgs tehniskais nodrošinājums. Šī monologa klausītāji, it kā piespēlējot, iespurdzās ar saviem jautājumi par to, cik lieli smirdinātajiem sodi, kāda ir ostas peļņa un vai to nevajadzētu pārdalīt par labu cietējiem? No šī, nu jau gandrīz dialoga tā arī nespēju saprast būtisko - kas mainītos ja aizņemtās kundzes iestādei desmitkārtīgi palielinātu budžetu. Nu, būtu glīti izremontēti kabineti, sagādāti spīdīgi datori (varbūt pat “iegrauztie ābolīši”) un cita tehnika, dāsni atalgots darbinieku nesavtīgais darbs. Un? Tad aizņemtā kundze varētu sūroties par to, ka MK noteikumi par smakām nav piemēroti operatīvai darbībai, ka nav metodikas, kas ļautu noskaidrot vainīgo, par to, ka ir jārūpējas par investīcijām un tā gluži vienkārši nevar pārtraukt ostas uzņēmumu darbību. Par to, ka nelabvēlīgu laika apstākļu iespaidā arī turpmāk ostas apkaimes iedzīvotājiem nāksies ostīt krievu biznesu – nevis naftas produktu, bet naftas produktu atkritumu (!) pārkraušanas procesā radīto smirdoņu. Produktus, kurus, starp citu, atteicās pārkraut gan Tallinas, gan Klaipēdas ostas.

Pēc tam sēdēju krogā, rūpju un pārdomu mākts malkoju ne jau alu, bet gan rūgtu kā pati dzīve, kafiju un gremdējos pārdomās par dzirdēto. Dienu nomainīja vakars, bet manī turpināja gruzdēt dažas ķecerīgas domeles un neuzdotie retoriskie jautājumi. Varbūt nebrīdinot jāatnāk pie kādā ierēdņa darba dienā un aizbildinoties ar sabiedrības interesi par tā “svarīgo” darbu, klusi nosēsties kaut kur stūrītī un visas dienas garumā čaukstināt avīzi? MK noteikumos taču nav atrunāts, ka tā nevar! Varbūt šādi rīkojoties līdz valsts maizi ēdošiem “aizies”, ka sīki, veselību neapdraudoši traucēkļi arī var novest līdz izmisumam un afektīvai rīcībai...

Lai jums jauka šī marta pirmā nedēļas nogale!

Citi piektdienas vērojumi

Dalies:
Novērtē: 5 (4)
Skatīts: 250

komentāri



Ko lasa citi?