Malnavas muiža, parks, šmakovka, bunkuri un Hitlers

Jāņu brīvdienās iegriezāmies Malnavā, kas atrodas Kārsavas novadā, lai izstaigātu veco Malnavas muižas parku, atrastu Hitlera bunkurus un ielūkotos nesen durvis vērušajā Latgolys Šmakovkys dedzinātavā. Cilvēku gandrīz neviena nemanījās, acīmredzot, pateicoties karstajam un sutīgajam laikam, kā arī tā bija tieši Jāņu piektdiena un raženākie svinētāji vēl atpūtās.

Latgolys Šmakovkys durvis arī bija ciet. Varējām tikai papriecāties par atjaunoto fasādi, atbilstoši tematikai, galdiņiem koku pavēnī un dažu labu apgāztu krēslu, kā jau vietai pēc svinībām piederas. Toties izlasījām vietas vēsturi uz info stenda, izstaigājām muižas parku, atradām uzkalniņu, ko sauc par Mīlestības kalniņu (spriedām, ka agrāk, iespējams, te bija muižkunga lapenīte), uzgājām nelielu skulptūru Lācīši.

Malnavas muiža un Šadursku dzimta

Malnavas muiža pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1774.gadā, taču zināms, ka kopš 1724.gada tā piederējusi vācbaltiešu Hitzenu dzimtai, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13.gs. un vēlākos gadsimtos pārpoļojušies. 18.gs., Hitzena meitai apprecoties ar Janu Šadurski, Malnavas muiža kļuva Šadursku ģimenes īpašums.

Muižnieka Šadurska vārds nav man svešs, kādreiz bija dzirdēts arī vecvecāku mājās, jo mana vectēva tēvs Vikentijs Svōpuļs bija muižnieka asistents un lietvedis (zemāk fotogrāfijā no personīgā vectēva albuma). Pēdējais, pēc nostāstiem, gana stalts, izskatīgs un glauns, ka dažreiz tālākos ceļojumos uz Poliju un Franciju kafejnīcās un viesnīcās abi tika jaukti. Manu vecvectēvu dažbrīd uzrunāja kā muižnieku, bet pašu Šadurski kā asistentu, jo viņš savukārt bija maza auguma un ne tik iznesīgs. Nu, un vēl tautā saka, neskati vīru pēc cepures!?

  

Malnavas muiža Latvijas brīvvalsts laikā

1920.gadā muižas ēkas, parku un 12 402 ha zemes nacionalizēja un kā vienu no liekākajām muižām iekļāva valsts zemes fondā. 1928.gadā ēku pārbūvēja un pielāgoja Lauksaimniecības skolas vajadzībām. Arī mūsdienās ēkā atrodas Malnavas Lauksaimniecības koledža.

Hitlera vizīte Malnavā

Muižas parkā saglabājušies divi dzelzsbetona bunkuri. Saglabājušās arī liecības, ka 2.Pasaules kara laikā Malnava nu reiz bija tā vieta, kur Latvijā viesojies fīrers. Ja Latvijā ir tikai dažu pavecāku ļaužu bailīgi nostāsti un drīzāk vēstures noklusējums, tad vācu hronikās šis fakts ļoti precīzi atzīmēts – 1941.gada 21.jūlijā Hitlers bija ieradies Malnavā, lai teiktu uzmundrinošu runu vācu karavīriem un noturētu apspriedi Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābā, kas toreiz bija iekārtojies muižā.

Un drošībai ir jābūt – tāpēc veseli divi bunkuri. Vienā var ieiet pa durvīm, bet otrā pa lūku dzelzsbetona jumtā. Protams, todien abas ieejas bija ciet, lai kāds zinātkārais pētnieks, uz savu roku lienot, nenolauž kaklu. Runā, ka no bunkuriem sākas gara pazemes eja, kas ved uz Kārsavas staciju un Goliševu. Viens bunkuriem šobrīd ir koši krāsots un tiek izmantots kā skatuve vietējiem pasākumiem.

Zīmīgi, ka ceļš uz Malnavas muižu ved caur Baltajiem vārtiem – četriem balti krāsotiem mūra stabiņiem ar dakstiņu jumtiņiem. Tādi paši vārtu stabi pazib kādā kara laika vācu filmā. Hmm, vai tiešām tik nepārprotama liecība?!

Malnavas muižas parks

Viens no vecākajiem parkiem Latvijā, stādīts grāfa Šadurska laikā ap 1830.gadu. Parku ieskauj daļēji vēl saglabājies akmens mūris. Parks kopumā aizņem 18 ha platību.

Pats muižnieks ļoti mīlējis dabu, interesējies par dārzkopību un it sevišķi par eksotiskiem kokiem un krūmiem. Starp vietējām koku sugām, kļavām un ošiem, atrodamas baltegles, dzīvības koks, etiķkoks, tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c.

 

Dalies:
Novērtē: 3 (4)

komentāri



Ko lasa citi?