Uzrakstīt par Čaka „Mūžības skartajiem” pamudināja ekspozīcija Rīgas Mākslas telpā, kur šai tēmai diemžēl atvēlēta tikai viena maza istaba. Kaut par Čaka daiļradi, manuprāt, var pierunāt pilnu visu izstāžu zāli. Iepazinos ar dažiem interesantiem faktiem par poēmas tapšanu. No skolas laikiem (esmu atmodas bērns) visspilgtāk prātā stāv tieši Čaka uzrakstītais dzejojums – Sprediķis Piņķu baznīcā.
No š.g. 27. janvāra līdz 12.martam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā Lāčplēša ielā 48/50 – 14 ir apskatāma fotogrāfiju izstāde "Aleksandra Čaka Rīga". Te apkopotas Roberta Johansona un Pētera Šmita fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta 20.-30. gados Rīgā. Tāds kā mazs ceļojums laikā, kaut arī melnbalts un sastindzis nokrētā mirklī.
Muzeja darba laiki no otrdienas līdz sestdienai 11:00-17:00, bet pirmdien un svētdien slēgts.
Oktobris, protams, ir Čaks. Līdz kaulam rīdzinieks, urbānists, notekcauruļu un ielasmeitu apdziedātājs, pašpuika, nesaprastais mīlnieks ar sirdi uz trotuāra. Pieķēru sevi pie domas, ka man patīk lasīt dzejnieku dzīves laikā nepublicētos dzejoļus. Varbūt tāpēc, ka tie ir vispatiesākie, visatkailinātākie, nepiegludinātie. Nav izgājuši paša autora vai izdevuma redaktora cenzūru.
Kad uzzināju, ka Zvaigzne ABC ir izdevusi grāmatu „Čaks virtuvē”, biju patīkami pārsteigta. Biogrāfijās tika pieminēts, ka Čaks, netipiski dzejniekam un vīrietim, bijis labs saimniekotājs virtuvē, taču vesels krājums ar receptēm, tas ir kaut kas jauns. Viena recepte tika īstenota arī dzīvē.
Ja iztēlojas Čaka dzejas radīto noskaņu, nez’ kāpēc uzreiz nāk prātā rudenīgs vakars Rīgas ielās. Mitrs bruģis, peļķes, kurās atspoguļojas kaut kas dzeltēns – mēness, laternas gaisma vai kļavas lapa. Taču, pārlapojot dzejoļu grāmatas, rudens kā tāds maz kurā vārsmā pieminēts. Lai vai kā, pieminēsim Čaku viņa 110.dzimšanas dienā, pārlasot dažus uzietos dzejoļus par rudeni.
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Šogad izmantojām mazliet citu Muzeju nakts pasākumu apmeklēšanas taktiku nekā iepriekšējos gados. Mēs 17.maija vakarā devāmies uz perifērijām – Pārdaugavu, Sankandaugavu, Hanzas, Lāčplēša ielu, Mežciemu. Rezultātā daudz redzējām, dzirdējām, izmēģinājām un nogurām nosacīti.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
