Trušu pilsētiņas apmeklējums

Brauciens uz Vecumniekiem nesa daudz interesantu atklājumu un patīkamu pārsteigumu. Sākotnēji gala mērķis tika izvēlēts tikai viens – Trušu pilsētiņa, taču beigās sanāca pabūt veselās trīs vietās.

Iebraucot Vecumniekos, galvenā ceļa labajā pusē nevar nepamanīt sarkanīgi baltos kokgriezumos veidotu sētu „Jūras”. Izrādās, ka tā ir koktēlnieka Jura Audzijoņa paša rokām darināta brīvdabas kristīgo skulptūru izstāde un eklektikas stilā veidotas mājiņas un būdiņas. Te gan Kristus un Marijas tēls, gan vējdzirnavas un daudzie vējrādītāji, gan kokā grieztie ziedi, taureņi, putni un dzīvnieki. Savdabīgās sētas saimnieku sastapām, labojot vienu no putnu būriem, raksturīgā tumši sarkanā krāsā ar balti cakotu lodziņu.

Trušu pilsētiņa

Pa kreisi 1,2 km attālumā no Vecumnieku galvenā ceļa atrodas Trušu pilsētiņa, kuru dibinājis un veidojis Ojārs Narvils. Ieejas maksa pieaugušajiem Ls2, ierašanās laiks vai dienas nav noteiktas.Te var brīvi staigāt, aplūkot saimniecību un barot trušus ar zāli, kā arī ar līdzpaņemtiem burkāniem,  bet maizi un citus našķus gan nedrīkst piedāvāt. Un apmeklētāju netrūkst, bez mums sestdienas pēcpusdienā ieradās vēl kādas četras mašīnas un divi lielie autobusi pilni ar interesentiem.

Īpaši uzbūvētās mājiņās var aplūkot vairākus desmitus dažādu pundurtrušu šķirņu, kā arī būros pie ēkas - lielos trušus. Pāris trušu bija izsprukuši brīvībā un lēkāja turpat pļavā, nekur tālu pat nedomāja aizmukt. Saimniece, kas mūs laipni sagaidīja, izstāstīja, ka saimniecībā šobrīd kopumā esot ap 600 trušu, kurus tur gan gaļai, gan pārdošanai zoo veikalos. Vislielāko uzmanību piesaistīja mājiņa ar tornīti un sarkano dakstiņu jumtu, kur divos stāvos dzīvoja trušu ģimenītes un tornī amizants auntrusis ar iesaku Lūriķis. Šo iesauku esot ieguvis no izstādes laikiem Ķīpsalā, jo trusis bija uzrāpies pašā torņa augstākajā stāvā un visus vērojis pa apaļo lūku.

Trušu pilsētiņā ir arī citi iemītnieki. Tās sargi – vairāki suņi un zosu pāris, kas pārāk ziņkārīgos skatītājus pavadīja ar diezgan piktu gāgināšanu un uzbrūkošiem spārnu vēzieniem. Aplokā ganījās kazas, bet pa dīķi peldēja pīle ar amizantu cekulu uz galvas. Apkārt tekalēja paprāvs bariņš vistu, kuru vidū lepni pastaigājās gailis un ik pa brīdim dziedāja savu uzvaras dziesmu.

Trušu pilsētiņa kartē

Krodziņš Vecumniekos

Padzīvojušies prāvas pāris stundas pa Trušu pilsētiņu, devāmies atceļā uz Vecumniekiem, lai tālāk brauktu uz Rīgu. Bet bija, protams, kaut kur jāieturas. Un tā uzgājām trešo interesanto vietiņu Vecumniekos – krodziņš „Pie lielās karotes”, kas atvērts katru dienu no 9:00 līdz 21:00. Uzmanību galvenokārt piesaistīja interjers senlaicīgā slitā ar daudz un dažādām vecām un amatnieku darinātām lietām no latviešu lauku sētām. Ērti pītie krēsli un masīvkoka galdi. Ēdiens ar’ bija gana labs un sātīgs.

Prieks, ka Latvijā ir tādas nelielas, bet uzņēmīgu un radošu ļaužu apdzīvotas pilsētiņas, kas rūpējas gan par prieku sev, gan citiem.