Par skolotāju algām

Šī raksta mērķis ir parādīt, ka skolotāju algas ne tuvu neveidojas tikai no pamatalgas, kā to bieži vien pasniedz mediji un paši skolotāji. Turklāt, strādājot vairākas slodzes, nav grūti iztēloties, ka konsultācijām laiks gluži vienkārši neatliek.

Reforma "nauda seko skolēnam" radīja situāciju, ka Rīgā skolotāja alga par slodzi ir ~450 Ls (640 EUR), bet attālajā lauku skoliņā vien 320 EUR. Vēl 2012. gadā Rīgas skolotājiem bija "piemaksas" 50 Ls (70 EUR) apmērā. Principā nekas neliedz arī citām pašvaldībām veikt šādas piemaksas (Sigulda, Cēsis, utt). Slodze - 21 kontakstunda nedēļā. Par klases audzināšanu nāk klāt ~4 stundas. Par mājasdarbu labošanu gan maz, labi ja +0.2 stundas pie faktiskajām stundām. Katrā ziņā, nav tā, ka mājasdarbu labošana netiek apmaksāta nemaz.

Tad ir vēl viena reforma “skolotāju kvalitātes pakāpe”. Pavisam tādas ir piecas un piektā – visaugstākā. Pedagogi, kuriem piešķirta 3. pakāpe saņem piemaksu 31.87 EUR, bet 5. pakāpi jau 99.60 EUR.

Vēl nesen (tagad ir?) bija tāds Eiropas Sociālā fonda projekts "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos", kurš 4. kvalitāti ieguvušiem pedagogiem deva 8% piemaksu, bet 5. pakāpi – 12%.

Vēl viens “triks” ar neizmantotām stundām. Darbojas apmēram tā, ka plānā paredzētas x stundas y priekšmetā. Tā kā skolotāja nav, bet gada budžets apstiprināts, tad šīs pieprasītās, bet neizmantotās stundas gada beigās var sadalīt.

Direktora vietnieki, metodiķi un struktūrvienību vadītāji. Pārsvarā tie ir tie paši skolotāji, tikai klāt nāk pienākumi un protams – alga. Alga atkarīga no skolēnu skaita. Ciparus neatradu, bet tie varētu būt 700...800 EUR robežās. Vietnieki parasti ir vairāki: izglītības darbā, audzināšanas darbā, informātikas jautājumos, saimnieciskā darbā utt. Struktūrvienību vadītāji ir tehniskie darbinieki, piemēram, sporta zāles vadītājs, līdz ar to, to alga ir mazāka, toties nevajag pedagoģisko izglītību. Lai pēc iespējas vairāk darbiniekiem “atlektu”, šīs slodzes tiek sadalītas vairākiem darbiniekiem. Piemēram, direktora vietnieka informātikas jautājumos daļu slodzes piešķir lietvedei.

Fakultatīvās nodarbības. Ja skolā ir divi matemātikas skolotāji, bet sanāk vien pusotra slodze, trūkstošo pusslodzi var “pieaudzēt” uz fakultatīvo stundu skaita. Tās var būt tādas pašas stundas kā pārējās, bet var arī “pabāzt” konsultācijas.

Pavisam sen bija tāda vienība kā laborants, kura šķiet ir pazudusi. Vēl kad bija, tas bija tehnisks darbinieks, kura alga maz atšķīrās no apkopējas, līdz ar to bieži vien tika algots nevis atsevišķs cilvēks, bet kāds no esošajiem.

Atbalsta fondi un motivācijas programmas. Ja skolai paveicas ar īpaši apsviedīgiem vecākiem, tad skolas paspārnē var tikt izveidots skolas atbalsta fonds, kurā brīvprātīgi piespiedu kārtā vecāki sametas. Šīs naudas izlietojumu nekas īpaši nekontrolē. Direktori parasti nemēdz lieki jaukties, bet savus cēlos padomus par to, kā būtu pareizāk izlietot, neliedz.

Šī raksta mērķis ir parādīt, ka skolotāju algas ne tuvu neveidojas tikai no pamatalgas, kā to bieži vien pasniedz mediji un paši skolotāji. Nav ne jausmas, kas no šīm kalkulācijām vēl ir spēkā un kas pārklājas, ļoti iespējams, kaut kur būs sajaukts pirms un pēc nodokļiem. Jucekli rada arī tas, ka kaut kas tiek maksāts no valsts (apmaksa par priekšmetu mācīšanu), kaut kas no pašvaldības (piemaksas, fakultatīvi, pulciņi).

Ir vēl viena lieta, par ko nerunā. Ideja par 21 kontaktstundu radās ar domu, ka skolotājs strādā 4 dienas pa 5 stundām un viena diena ir “bibliotēkas diena”. Ar aprēķinu, ka mācību diena beidzas ap vieniem, diviem pēcpusdienā. Ja skolotājs strādā pusotru vai divas slodzes, tas nenotiek uz brīvās dienas rēķina vien, bet manāmi ievelk arī mācību dienu, kā rezultātā stundas beidzas pat ap četriem vai vēlāk.

Tas ir brīnišķīgi, ka pedagogs var strādāt vairākas slodzes un nopelnīt vairāk, bet pieļaujot situāciju, ka teju visi pedagogi strādā vairāk par vienu slodzi, pastāv vēl viens risks: ja pedagogs saslimst, aizvietot tādu lērumu stundu ir praktiski neiespējams. Turklāt, strādājot vairākas slodzes, nav grūti iztēloties, ka konsultācijām laiks gluži vienkārši neatliek. Tās tiek ieliktas agri no rīta, vēl pirms astoņiem, kas principā nozīmē, ka uz tām neviens nenāk.

Vidēji lielajā skolā ap ~1000 skolēniem ir 1 direktors, ~6 vietnieki, ~100 skolotāju un ~15 tehniskie darbinieki.

 

Dalies:
Novērtē: 5 (7)
Skatīts: 1185

komentāri



Ko lasa citi?