Otrā janvāra rītā pamodos ar iedvesmas pilnu apņemšanos realizēt ideju par pašdarinātu griestu lampu papier-mâché tehnikā. Tas aizņēma divarpus nedēļas laika, lai no mazajiem veco avīžu papīra gabaliņiem, līmes un krāsām taptu iecerētais gaismeklis. Labprāt izstāstīšu, kā tādu var izgatavot pašu rokām.
Iespaidu medījumos pavadījām divus vakarus un divās jaukās kompānijās. Viennozīmīgi patika gaismas gājiens jeb parāde "Gaismas slepenā dzīve" - dinamiska, jautra un uzmanību piesaistoša performance. Pārējie objekti diezgan vienādi - vairāk vai mazāk spilgtas projekcijas uz namu fasādēm.
Labi, ka mākslinieku darbi un paši mākslinieki stāsta. Zināmā mērā es kā skatītājs, klausītājs, vērotājs nodarbojos ar pilnīgu mākslinieka ekspluatāciju. Redz’, radi un vēl izskaidro. Taču šodien skaidrs bija viens, ka no izstādes aizgāju daudz bagātāka nekā būtu aizgājusi kā vienkārša darbu vērotāja.
Baltā krāsa lieliski saskaņojas ar citām krāsām, tā ir labs citu krāsu pamats un uz tās citas krāsas un arī formas var labi izcelties. Baltā pieprasa plašumu. Tā pati sevī ietver plašumu, spēj padarīt griestus vizuāli augstākus un istabas sienas platākas.
Mēs piedzimstam labirintā. Kā jums tāda teorija? Cilvēks piedzimstot nokļūst labirintā, pa kuru viņam būs jāiet dzīves laikā. Turklāt labirinta sienas, kas ierobežo reizēm šaurākas vai platākas ejas, ir mainīgas atkarībā no gadiem, pieredzes, situācijas u.tml.
Latvijas 94.dzimšanas diena un gaismas festivāls Staro Rīga šogad gāja rok rokā. Cilvēki, kas šo svētdien klīda pa Rīgas ielām, laukumiem, skvēriem, iegriezās kafejnīcās vai sildījās ar karstvīna glāzi starp amatnieku būdiņām, vienlīdz bija abu priecīgo notikumu dalībnieki.
Tradicionāla pastaiga ar fotoaparātu rokā pa Vecrīgas un Rīgas centra ielām 31.decembra vakarā. Šogad gadu mijas fīlingu noķēru no baltā karstvīna un karamelizētā ābola Doma laukumā. Jāsaka, šogad Rīga dažādu krāsu gaismu pielieta, ar 25 egļu ceļu un milzīgu panorāmas ratu Līvu laukumā.
Dikti gaidīts šis festivāls, jo novembra aukstie, mitrie un tumšie vakari prasīt prasīja kādu krāsainu gaismas staru. Vakar vakars bija samērā silts un patīkams pastaigai, kaut gan miglas un sīka sijājoša lietutiņa pārņemts. Rīgas centrs bija pārpildīts ļaužu pūļiem, kas šķita haotiski klīda pa centra ielām.
Nejauši uzieta nejauna (2007.gada), bet mākslinieciski uzrunājoša 14 sēriju gara mākslas filma „Ликвидация” pamīšus krievu un ukraiņu valodā. Norises vieta Odesa, 1946.gads – tātad laiks īsi pēc kara. Sižeta pamatlīnija – likumu sargājošo iestāžu cīņa ar organizētiem bandu grupējumiem Odesā, kontrabandas tirgoņiem, dokumentu viltotājiem, nelegāliem spēlmaņiem.Tam visam cauri cilvēciskās attiecības pēckara laikā, kad katram ir sava dzīves traģēdija un daudzu tuvinieku nāves aiz pleciem.
Vakar, 14.novembrī, ap 18:00 vairākas Rīgas namu fasāde iekrāsoja dažādu toņu gaismas stari, pa sienām klīda ritmiskas ēnas, kanalizācijas lūkās sāka dejot zivju silueti. Sākās otrs savā vēsturē gaismas festivāls „Staro Rīga”. Galvenie objekti koncentrējās tieši Vecrīgā un pilsētas centrā, tāpēc ielas bija pilnas ar cilvēkiem, kur katram otrajam rokās fotoaparāts. Skat. video un foto.