Pateicoties manai jaukajai kolēģei Aigai, šogad varējām pieņemt sev jaunu izaicinājumu - nevis izbraukt jūras krasta līniju, kā to bijām darījuši pims daudziem gadiem, bet gan kādu gabaliņu vienkārši noiet. Turklāt tas bija netikai būtisks izaicinājums datorsēdētāju muskuļiem, bet arī Latvijas R krasta dabas un vēstures izzināšana.
Kur tie laiki, kad uz Sārēmu tika braukts skolas nomātā autobusā un dzīvots kempingā?! Visi paklausīgi tika izvadāti pa tradicionālajām Muhu salas un Sāremas jeb Sāmsalas populārākajām vietām - meteorīta krāteri, koka vējdzirnavām, Kuresāres cietoksni, klinšaino stāvkrastu. Starp citu, tieši no Pangas stāvkrasta es labus gadus atpakaļ pārvedu mājās akmeni ar pīradziņa dvēseli (man ir tāds niķis meklēt īpašos akmeņus).
Lietaino Lieldienu brīvdienu pelēcīgo un rimto noskaņu centāmies mazināt dodoties uz Daugavpili un baudot lielos un krāsu bagātos Marka Rotko darbus, kurus mākslas kritiķi un pats mākslinieks salīdzinājis ar tempļa sienām vai portāliem uz citu paralēlo realitāti.
Tas nu būs pēdējais no pieciem rakstiem par Nīderlandes braucienu, no kura pozitīvie iespaidi vēl joprojām dzīvi atmiņās. Šoreiz stāsts par mazu, bet Nīderlandē un tuvākajās kaimiņvalstīs populāru kūrortpilsētu Zandvortu (Zandvoort aan Zee), uz kuru devāmies ar autobusu no Hārlemas, lai pasauļotos un izpeldētos Ziemeļjūrā.
Vienā no rītiem cēlāmies gana agri, brokastu vietā izlīdzējāmies ar Starbucks kafiju (šķiet vienīgā, kas dabūjama pieklājīgi lielos izmēros, visās citās kafejnīcās Amsterdamā un citur pasniedza īstus piņģerotus) dzelzceļa stacijā un sēdāmies vilcienā no Hārlemas uz Roterdamu, kas pēc nostāstiem ir krasi atšķirīga no Amsterdamas un pašas Hārlemas. Tā arī bija.
Izteikta Nīderlandes snobu un bagātu cilvēku pilsēta, viena no dārgākajām dzīves ziņā visā valstī. Toties ļoti sakopta, rimta, pilsēta – dzīves baudīšanai ar neskaitāmiem veikaliem, kafejnīcām un mākslas saloniem.
Vēsturisks ciematiņš, kas atspoguļo 18.-19.gs. nīderlandiešu sadzīvi. Praktiski brīvdabas muzejs ar vairākām joprojām darba kārtībā esošām vējdzirnavām, tradicionāliem dzīvojamajiem namiņiem, kas lielākoties pārtapuši par bodēm, kafejnīcām, suvenīru tirgotavām, mini muzejiem un meistardarbnīcu vietām. Kā arī ar gleznainu skatu uz piekrasti, uz kuras fona tā vien gribas taisīt selfijus.
Šo ceļojumu uz Nīderlandi plānojām jau vasaras sākumā, tāpēc bijām sagatavojušies, izpētījuši pārvietošanās un nakšņošanas iespējas. Tas noteikti palīdzēja ietaupīt gan laika, gan naudas resursus, jo valsts, un īpaši pilsētas - Amsterdama un Hārlema, ir gana padārgas. Labprāt padalīšos ar iespaidiem un noderīgiem padomiem tiem, kuri plāno braukt “uz savu roku”.
Termometra stabiņš pakāpies gandrīz līdz + 30 grādu atzīmei, un muzeju apmeklēšana šādā laikā ir drīzāk izņēmums nevis ierasta lieta. Taču izrādījās, ļoti aizraujošs un patīkamies pārsteigumiem bagāts pasākums. Sāksim kaut vai ar to, ka pagājušajā svētdienā pamatekspozīciju atjaunotajā Latvijas Nacionālās mākslas muzejā un Biržas namā varēja apskatīt par brīvu.
Izskatās, ka rakstu cikls “Ja atvaļinājums tikai 2 dienas”, kas aizsākts gandrīz desmit gadus atpakaļ, turpinās. Šoreiz divu dienu izbrauciens – Jūrkalne, Pāvilosta, Ziemupe, Liepāja un Kuldīga. Tā gana rimti, izbaudot dabu, jūru, molus, vecpilsētu arhitektūru un našķojoties vietējos krodziņos un kafejnīcās.