Netradicionālo ievārījumu degustācija

Blakus mammas rūpīgi sagatavotajām zemeņu, ķiršu un ābolu no sava dārza ievārījumu burkām, uzgāju dažas, kas saņemtas dāvanā vai atvestas no ceļojumiem, jo bija atrastas par gana eksotiskām esam. Tāpēc mājas viesībās nolēmu uzrīkot atrakciju, kad kopā ar viesiem degustējam un vērtējam mazāk tradicionālus ievārījumus.

Degustācijā piedalījās pieci cilvēki - Anda, Jānis, Linda, Ēriks un Inga, arī degustējamais materiāls sastāvēja no piecām vienībām. Nu, Karlsona cienīgi vēdera prieki varēja sākties! Vērtējums subjektīvs un nepretendē uz ekspertu viedokli.

Vīģu ievārījums (Grieķija)

A: To drīzāk varētu saukt par kompotu nevis ievārījumu - veseli vīģes auglīši sīrupā.

J: Ārkārtīgi salds, par daudz salds.

L: Pirmā asociācija - garšo pēc datelēm nevis vīģēm. Nav nemaz sēkliņu. Labs būtu ar balto saldējumu bez piedevām, plombīra saldējumu.

Ē: Hmm, atgādina bumbieri, bet nav izteiktas struktūras.

I: Ļoti salds, vajag iedzert pa virsu ūdeni, citādi nespēšu nevienu citu ievārījumu degustēt.

Olīvu ievārījums (Grieķija)

A: Jūtams eļļainums. It kā arī medus būtu klāt. Iespējams derētu klāt pie kāda cietā siera.

J: Jā, eļļaina pēc garša. Varbūt var mēģināt pie gaļas?!

L: Jūtams kaut kāds skābumiņš, it kā citrona miziņa. Pie siera un gaļas nē, bet pieliekot kaut ko skābu klāt derētu, piemēram, ananāsu. Varētu uzlikt uz jāņogu želejas.

Ē: Asociācija - vecas ķirmju sagrauztas šuplādes smarža. :) Derētu pie biezpiena deserta.

I: Ļoti specifiska smarža, atverot burkas vāciņu, kas ar laiku izgaro. Jūtama struktūriņa, pietiekami salds, lai ar vienu pašu nenašķotos.

Apelsīnu ievārījums (Francija)

A: Labs, nešķebina, tradicionāls. Dzirdēta recepte - uz saldskābas maizes rieciena liek zilo sieru un karotīti ievārījuma. Tad cep cepeškrāsnī kā karstmaizītes.

J: Sabalansēts saldums. Pirmajā vietā ar lielu atrāvienu no iepriekš degustētajiem ievārījumiem.

L: Patīkams apelsīna miziņas sīvums. Varētu pat ar vienu pašu našķoties, bez piedevām.

Ē: Ierastāka garša, drīzāk marmelāde nevis ievārījums. Varētu iztēloties ar parastu rupjmaizi.

I: Klasiska vērtība - kruasāns, apelsīnu marmelāde, kafija, rīts Parīzē.

Priežu čiekuru ievārījums (Latvija)

A: Hmm, ja būtu slepenā degustācija, nepateiktu kas tas īsti ir, nejūtu nekādu īpašu smaržu. Pašķidrs priekš ievārījuma.

J: Prasās sīvāks, stiprāks, neizteikta garša, bet čiekuru smaržu gan jūt. Ārkārtīgi atšķaidīts.

L: Smaržo pēc sveķiem. Ūdeņains, iespējams kā šķidrs sīrups nevis ievārījums, kaut uz burciņas rakstīts - ievārījums. Būtu labs pie karstas tējas. Varbūt citronu vai cidoniju var klāt piešpricēt.

Ē: Cukurūdens, čiekurus minimāli jūt, varbūt tikai pēcgaršā.

I: Spēcīga skuju smarža atverot, pēc laika izzūd. Domāts tieši ziemas periodam, dažādu baciļu atvairīšanai. Tiešām, negaidīti šķidrs. Varbūt ar laiku paliek biezāks?!

Sīpolu marmelāde (Latvija)

A: Es arī dažreiz tādu gatavoju. Uz grauzdiņa un ar sarīvētu cieto sieru ideāli. Taču šī jāsaka nav diezgan pietiekami izsautēta, negatavi sīpoli, gari, staipīgi.

J: Nemaz negaršo, tādu noteikti no laba prāta neēstu.

L: Izskatās pēc slieku novārījuma, drīkst neēst? :)  Iespējams ar maizes gabaliņu var lejā dabūt. Varētu mēģināt likt klāt štovētiem kāpostiem gatavojot.

Ē: Par daudz sīpolu jūt, pacieti. Tikai ar maizi, vienus pašus noteikti nē.

I: Izteikti atgādina ceptus sīpolus mazliet glazētus cukurā uz pannas, bet ne vārītu ievārījumu. Neīpaši.

 

Par vairākuma favorītu tika atzīts apelsīnu ievārījums - ierasts, tradicionāls, gana gards. Tam sekoja vīģu ievārījums, trešajā vietā - olīvu ievārījums. Visnemīlētākais izrādījās sīpolu, bet iespējams tieši pagatavošanas dēļ. Kopīgi secinājām, ka vienmēr labi iepazīt jaunas garšas un būtu jāuzrīko vēl kāda degustācija, katram līdzņemot kaut ko neparastu.

Dalies:
Novērtē: 5 (4)

komentāri

Muks

Vislabāk man patika Ērika komentāri.



Ko lasa citi?