Jau piekto gadu pēc kārtas Ludzas senajā pilskalnā notika Lielais latgaļu tirgus, tradicionāli Jāņu dienas priekšvakarā. Mani noteikti tajā saista dabiskums un autentiskums gan formās, gan garšās, gan skanējumā. Viens no pozitīvākajiem veidiem, kādos var izpausties lepnums par savu zemi, novadu, savu tautu un tās dzīvesgudrību un dzīvesprieku.
Visvairāk ļaužu drūzmējās pie skatuvēm, kur uzstājās mūziķi vai notika sporta sacensības, kā, piemēram, virves vilkšana. Parka centrā esošās teltis bija lielāki ieguvēji, kā arī tie ražotāji, kas piedāvāja mazāk komerciālu un nefiltrēto lejamo alu. Kopumā alus svētkiem nebija ne vainas. Visa daudz, gana un garšīgi.
Kopumā pēc talkas palika gandarījuma sajūta, kad skatienu pārlaida padarītajam, kā arī papētīja nākotnes projektu plānus, kas paredz Sarkandaugavas attīstību un vides sakārtošanu, kurā rajona iedzīvotājs un viņa prasības pret tīru, fiziskai un garīgai veselībai labvēlīgu, modernu un reizē vēsturiskā mantojuma bagātu vidi ir prioritāte.
Dzīve nesastāv no traģēdijām vien, tāpat kā vēsture tikai no kariem, zīmīgiem gadu skaitļiem. Dzīvnieciņi un bērniņi, ko varētu nodēvēt par jebkura fotokonkursa „spamu”, cilvēki ne tikai dzimst, precas un mirst, bet arī dzīvo. Tā vienkārši un bezrūpīgi - guļ, ēd, strādā .. Taču arī šīm, šķietami vienkāršām darbībām, var piešķirt momentu, laikmeta garšu, kas arī bija redzams izstādītajos darbos.
Labi, ka mākslinieku darbi un paši mākslinieki stāsta. Zināmā mērā es kā skatītājs, klausītājs, vērotājs nodarbojos ar pilnīgu mākslinieka ekspluatāciju. Redz’, radi un vēl izskaidro. Taču šodien skaidrs bija viens, ka no izstādes aizgāju daudz bagātāka nekā būtu aizgājusi kā vienkārša darbu vērotāja.
Es to drīzāk nosauktu par pastaigu pa Sarkandaugavas rajonu saulaini lietainā sestdienas pēcpusdienā. Īpaša pastaiga, kas sapulcināja ap simts gājēju no vietējā un citiem Rīgas rajoniem, lai vienpadsmit piestāšanas vietās klausītos jauno un nu jau pazīstamo dzejnieku un prozaiķu darbu lasījumus.
Rīga šogad trīs dienas pēc kārtas no 17.līdz 18.augustam svin savu 811.dzimšanas dienu. Pasākumu programma bagāta, kā arī samērā labs un silts laiciņš pieturas. Šoreiz paspējām izstaigāt tikai centra svinību vietas. Turpmāk foto ieskats svinību norisē Esplanādē, Bastejkalnā, Vērmanes dārzā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Rātslaukumā.
Vakar,28.jūlijā, Rojas pludmalē uz lielā ekrāna pašā jūras krastā, sākot no 22:00, varēja noskatīties divas melnbaltās mākslas filmas. Vakars, pareizāk sakot nakts bija fantastiska, svaigā gaisā jūras krastā, izvietojušies uz līdz paņemtajiem plediem vai saliekamajiem soliņiem un sūcot alu vai sidru, skatītāji pavadīja četras stundas. Mums tā bija lieliska atpūta un kino baudījums.
Četrpadsmito gadu pēc kārtas no 26. līdz 29.jūlijam Sabilē norisinājās Vīna svētki. Neskatoties uz gaisa temperatūru, kas dienas vidū pārsniedza 30 grādus plusā, nedz tirgotāju, nedz spēlmaņu, nedz kumēdiņu taisītāju, nedz apmeklētāju netrūka.
Prieks par latgaliešiem, kas mērojuši tālu ceļu un, jāsaka, diezgan plaši pārstāvēti festivālā. Jau pie pašas ieejas no Merķeļa un Barona ielas stūra izvietojušies Ludzas Amatnieku centra ļaudis. Zālē izklāti lupatu deči un improvizētajā kalēja ēzē deg uguns. Turpat uz zaru sētas uzsprausti saulē gozējas māla podi.