Baltā krāsa lieliski saskaņojas ar citām krāsām, tā ir labs citu krāsu pamats un uz tās citas krāsas un arī formas var labi izcelties. Baltā pieprasa plašumu. Tā pati sevī ietver plašumu, spēj padarīt griestus vizuāli augstākus un istabas sienas platākas.
Šonedeļ Silvija atsūtīja fotogrāfijas no sava brauciena uz Itālijas Alpiem, konkrētāk uz slēpotājiem noteikti labi pazīstamu kalnu tūrisma vietu Plosi D Tiroles reģionā. Lai gan neesmu nedz ziemas sporta veidu fane, nedz pašas ziemas sezonas fane, skati uz kalniem ir aizgrābjoši, tāpēc nolēmu padalīties talāk.
Stāsts par diviem cilvēkiem, kas nodzīvojuši kopā divdesmit gadus, bet tad pēkšņi atskārtuši, ka mīlas dzirksts viņu starpā ir izdzisusi. Gan viens, gan otrs meklē gadījuma sakarus vai attiecības, kas ienestu dzīvīgumu nu jau rimtajā, finansiāli un visādi citādi stabilajā ikdienā. Var visu, protams, novelt uz četrdesmit gadnieku krīzi, bet var arī aizdomāties, kā es būtu rīkojies, attopoties šādā situācijā.
Izdzirdot vietvārdu Piza, noteikti pirmā asociācija ir tornis, kas ievērojami sagāzies uz vienu pusi. Tagad tas no iekšpuses nostiprināts tā, ka mazām tūristu grupām ļauts uzkāpt 56m augstā zvanu tornī. Vijīgi akmens pakāpieni, kas neļauj atpūtināt elpu, ved augšup, līdz nonāc skatu laukumā, no kura paveras skats uz visu Pizas pilsētiņu.
Šodien nolēmu beidzot iziet cauri Itālijas fotogrāfijām, kuras tapušas pagājušā gada rudenī ceļojuma laikā pa Itālijas pilsētām. Šoreiz par galvalspilsētu Romu, Vatikānu, kāda tā atklājās ceļotāja acīm. Ceļojot grupā ir tāds mīnuss, ka tu redzi to, ko tev rāda, nevis to, ko tu varētu ieraudzīt, vienkārši pastaigājoties pa pilsētas ielām.
Dažādās valstīs šais svarīgai lietai piegājuši katrs pa savam, atbilstoši izpratnei par to, kā īsti pasaules gals notiks. Piemēram, Krievijas komplektā netieši saskatāmas arī „Plānam B” paredzētās sastāvdaļas, Meksikas komplektā akcents likts uz speciālo nazi. Pretstatā, Latvijas komplekts orientēts uz ēšanu un gaidīšanu.
Kad uzzināju, ka Zvaigzne ABC ir izdevusi grāmatu „Čaks virtuvē”, biju patīkami pārsteigta. Biogrāfijās tika pieminēts, ka Čaks, netipiski dzejniekam un vīrietim, bijis labs saimniekotājs virtuvē, taču vesels krājums ar receptēm, tas ir kaut kas jauns. Viena recepte tika īstenota arī dzīvē.
Latvijas 94.dzimšanas diena un gaismas festivāls Staro Rīga šogad gāja rok rokā. Cilvēki, kas šo svētdien klīda pa Rīgas ielām, laukumiem, skvēriem, iegriezās kafejnīcās vai sildījās ar karstvīna glāzi starp amatnieku būdiņām, vienlīdz bija abu priecīgo notikumu dalībnieki.
Runāt par vīnu vienmēr ir aizraujoši, jo tad vienmēr neizbēgami ir runa gan par to valsti, vietu, no kurienes šis vīns nāk, par tā darīšanas un dzeršanas tradīcijām, gan par sajūtām un asociācijām, ko rada vīna baudīšanas process. Pasākums notika ceturtdienas 15.novembra vakarā, kas tieši sakrīt ar jaunā vīna jeb Beaujolais Nouveau svētkiem Francijā Beaujolais reģionā un citur. Tieši katra novembra trešajā ceturtdienā pārdošanā nonāk šī gada ražas vīns.
Koncerts sastāvēja no divām daļām, kur pirmajā skatītāji varēja vērot klasiskās indiešu dejas, bet otrajā baudīt jautros Bolivudas ritmus. Dejā tika atspoguļoti pamatelementi – zeme, uguns, ūdens, gaiss, kā arī sievišķās enerģijas spēks, kuru pārvalda dieviete Tara, kā arī mīlestība un šīs jūtas pavadošās emocijas - skumjas, prieks, ilgas.