A.Ameriks pārdeva Kundziņsalu krieviem?

Ar naftas produktiem (benzols ir kancerogēna viela un kura koncentrācija regulāri tiek pārsniegta vismaz četras reizes) mocītiem un indētiem, Sarkandaugavas un Kundziņsalas iedzīvotājiem Rīgas Dome sarūpējusi vēl divus nepatīkamus pārsteigumus, kuri solās vēl ar lielāku smirdoņu, troksni un nu jau arī ar sprādziena draudiem padarīt ikdienas dzīvi neciešamāku.

Ar naftas produktiem (benzols ir kancerogēna viela un kura koncentrācija regulāri tiek pārsniegta vismaz četras reizes) mocītiem un indētiem, Sarkandaugavas un Kundziņsalas iedzīvotājiem Rīgas Dome sarūpējusi vēl divus nepatīkamus pārsteigumus, kuri solās vēl ar lielāku smirdoņu, troksni un nu jau arī ar sprādziena draudiem padarīt ikdienas dzīvi neciešamāku.

  1. Pilsētas attīstības plāns, kurš paredz ceļa infrastruktūras izbūvi un zaļās joslas iznīcināšanu;
  2. A.Šlesera lolotais (atceramies Rīdzenes sarunas) un A.Amerika apstiprinātais minerālmēslu termināļa būvniecība, kura darbībai jāsākas 2012. gada otrajā pusē.

Apskatot Rīgas attīstības plānu 2006. – 2018. gadam redzam visnotaļ drūmu ainu: Kundziņsala nolīdzināta, iekļauta Rīgas Brīvostas teritorijā un apbūvēta ar dažnedažādiem termināļiem, kuri cita starpā ne tikai smird un dārd, bet arī kādā brīdī var uzsprāgt. Tvaika iela paplašināta līdz 4 braukšanas joslām (protams, uz zaļās zonas rēķina) ar pārvadu uz Viestura prospektu un iegriežas uz Kundziņsalu akurāt pretī Aldarim. Kundziņsalas dzelzceļa līnijas pārslogota, nodrošinot no Krievijas nākošo kravu piegādi. Apkārt virmo putekļu mākoņi un Daugavā regulāri (ne mazāk kā 5 tonnas/gadā [3]) tiek sagāzti fosfātus saturošie atkritumi. Man-Tess principā, vairs neiederas šinī plānā. Neiederas arī Kundziņsalas iemītnieki, kā arī Tvaika un, iespējams, vispār visas Rīgas iedzīvotāji, izņemot Baltezeru, Mārupi un Jūrmalu. Starp citu, nedz A.Šlesers nedz A.Ameriks nav rīdzinieki.

A.Šlesera (LPP/LC) lolotais un A.Amerika (ex LPP/LC, tagad GKR) atbalstītais minerālmēslu pārkraušanas terminālis - SIA Riga ferilizer terminal tiek turēts neizprotamā slepenībā. To izliekas neredzam nedz Man-Tess, kura piegulošā akvatorijā aktīvi rosās rūcošs kuģītis, nedz Rīgas Brīvosta, kura pat nevīžoja pēc būtības atbildēt uz iedzīvotāju jautājumu par iespējamo vides kaitējumu, nedz Rīgas Domes attīstības departaments, kurš vai nu nesaprata latviešu valodā formulēto jautājumu, vai arī apkārtnes iedzīvotāju dīvaino interesi (par visu taču samaksāts?).
Papildināts - Rīgas pilsētas būvvaldes atbilde raksta beigās.
Papildināts - Rīgas pilsētas būvinspekcijas atbilde raksta beigās.

Lai vai kā, patiesība nāca gaismā un pēc kadastra numuriņiem 01000492026, 01000682080, 01000682081 un 01000682089 var izsecināt, ka tas ir SIA Riga ferilizer terminal. Ar Valsts Vides dienesta direktores Intas Haheles svētību (2011.18.02. Nr 5-4/479), Vides pārraudzības valsts biroja nodaļas vadītājas Ērikas Ulānes novērtējumu, VUGD novēlējumu un A.Amerika (2011.30.06 Nr 54) gādību projektam tika dota zaļā gaisma.

2011. gada 25. oktobrī bijusī Sorosiete un jaunizceptā politiķe Lolita Čigāne (Vienotība) nez, savas iniciatīvas vadīta vai vēlētāju skubināta pacēla šo tēmu [2], taču pieklusa, atskārtusi, ka viss jau nokavēts un ka Rīgas Domes balsojumā, kurā debates aizņēma vien 370 sekundes, „Par” balsojuši arī Vienotības deputāti.

Bīstamā krava

Amonija salpetris, saukts arī amonija nitrātu, ir sprādzienbīstams. Bīstamo kravu tabulā izkonkurē daudzas toksiskās un infekciozās vielas, kā arī radioaktīvos materiālus. Kā sastāvdaļu bumbas izgatavošanai (bija nepieciešamas tikai dažas tonnas) to izmantojis arī bēdīgi slavenais Oslo spridzinātājs Andres Bērings Breiviks. Zināmi arī citi gadījumi, piemēram 2007. gadā Meksikā avārijā cieta automašīna ar nieka 22 tonnām salpetra tika ievainoti 150 cilvēki un 37 nogalināti. Vai arī tepat Francijā, Tulūzā, 2001. gadā, sprāgstot 200 tonnām salpetra  31 cilvēks gāja bojā un 2442 tika ievainoti. Sprādziens izsita logus ēkām, kas atradās 3 km rādiusā. Eksplozijas iemesls tā arī netika noskaidrots. [2]

SIA Riga ferilizer terminal  Kundziņsalā paredz uzglabāt 90 000 tonnu, bet pārkraušanas apjoms – 2 miljoni tonnas gadā (sākumā izskanēja tikai 1 miljons). Apkārtnē, tiešā tuvumā ir gan vairāki naftas pārkraušanas termināli, gan sašķidrinātās gāzes termināls. Dzelzceļa pārvads, kurš aizšķērso vienīgo Kundziņsalu savienojošo sauszemes ceļu iecerēts, ka nobloķēs satiksmi līdz 40 minūtēm dienā, bet dzelzceļa sastāva avārijas gadījumā – vispār uz neparedzamu laiku.

Ne pa jokam nobijušies ir arī Daugavpils un Rēzeknes iedzīvotāji, jo tieši caur šo pilsētu dzelzceļa  stacijām paredzēts vest bīstamo kravu. Gan savākuši 600parakstus, gan 2011. gada 27. septembrī  protestēja pie Saeimas.

SIA Riga ferilizer terminal

Ja ticēt, kādam interneta publiskajā telpā noklīdušam dokumentam, SIA Riga ferilizer terminal īpašnieki ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta ar 49 kapitāldaļām un Kiprā reģistrēts ofšors URALCHEM FREIGHT LIMITED ar 51 kapitāldaļām. Uzņēmuma pamatkapitāls – 2000Ls un katra no pusēm apņēmusies investēt ap pusmiljona latu.

Valdes priekšsēdētājs, Krievijas pilsonis Koņajevs Dmitrijs ir arī Uralhim koncerna ģenerāldirektors. Priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Bašlačevs Mihails. Valdē manāmi arī ar Rīgas Tirdzniecības ostu saistītās personas, piemēram, Roberts Kļaviņš.

Uralhim koncerns, vadoties pēc Neatkarīgās Ekoloģisko reitingu aģentūras ir apkārtējas vides piesārņojuma līderis (Kirovas apgabalā).  Kādā Business FM radio intervijā Krievijas ekoloģijas uzraudzības dienesta vadītājs N.Kutjins norādīja arī uz aizdomām par korupciju saistībā ar minēto uzņēmumu un vides pārbaudēm.

Atbildīgo nav

Skaidrs, ka līdz ar pārkraušanas darbiem būs papildus troksnis, putekļi un vides piesārņojums. No 2011. gada 11. februāra sabiedriskās apspriedes un citiem publiskiem dokumentiem izriet [3], ka:

  1. Eiropas standarti paredz aizsargsienas izbūvi, taču neviena (!) valsts iestāde, kura deva savu atziņu to nav pieprasījusi.
  2. Uz M.Jansona (Kundziņsalas biedrība) jautājumu par dzelzceļa pārbrauktuves ilglaicīgu slēgšanu, uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka tā ir Rīgas brīvostas  kompetence. Zinot, brīvostas katastrofālo manieri komunicēt, var uzskatīt, ka atbildīgo nebūs.
  3. Paredzētais piesārņojums un trokšņu līmenis ir tuvu MK noteiktām prasībām, kas nozīmē, ka darbojoties vairākiem uzņēmumiem, tas tiks pārsniegts.
  4. Trokšņu izplatības novērtējumā, ko izsniedza SIA R&D Akustika (direktors J.Saprovskis) trokšņu izplatība Tvaika ielas namu virzienā vispār nav apskatīta. Neskatoties uz to, ka no objekta līdz tuvākam namam ir 1.5 km, taču pastāv tiešā redzamība, līdz ar to, nav pamats uzskatīt, ka trokšņi ceļā tiktu absorbēti.
  5. Uz jautājumu, kurš būs atbildīgs, ja no sliedēm noies vilciens? R.Kļaviņš norāda, ka uzņēmums tas nebūs, minot „cerams attiecīgie dienesti spēs operatīvi reaģēt”.
  6. Atsaucoties uz 2009. gada atgadījumu ar ķīmiskās vielas noplūdi Kundziņsalā, kad atbildību neviens tā arī neuzņēmās, R.Kļaviņš liek saprast, ka atbildību būtu jāuzņemas kravas sūtītājam. Tātad – nevienam.

P.S. Tāds interesants vērojums: gandrīz visiem Rīgas Tirdzniecības ostas grupā ietilstošiem uzņēmumiem, bankas konts ir Swedbank. Swedbank arī piešķīrusi 30 miljonu latu lielu finansējumu SIA Riga ferilizer terminal termināļa būvniecībai.

Rīgas pilsētas būvvaldes atbilde:

Izvērtējusi e-pasta saturu kopsakarībā ar Būvvaldes rīcībā esošo informāciju, Būvvalde informē, ka Būvvalde 22.12.2011. pasūtītājam SIA „Riga fertilizer terminal” ir izsniegusi būvatļauju Nr.BV-11-979-abv/Z objektam "Minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss Rīgas Brīvostā 1. un 2. kārta, Kurpnieksala b/n, Kundziņsalas 8.līnija 5, Mīlgrāvis, Daugavas gruntsgabals Kundziņsalā b/n", grupa/grunts 68/2080,2081,2089,22 (būvatļauja derīga līdz 30.06.2013.) un 10.01.2012. Būvvalde ir reģistrējusi Valsts Dzelzceļa tehniskās inspekcijas pasūtītāja „Rīgas brīvostas pārvalde” 28.12.2011. izdoto būvatļauju Nr.5-19/3-4-61 objektam „Rīgas brīvostas dzelzceļa parka „Kundziņsala” renovācija un būvniecība. Signalizācijas un telekomunikācijas ierīces Kundziņsalas 3.līnijā b/n", grupa/grunts 68/2081, (būvatļauja derīga līdz 27.12.2012.).

Rīgas pilsētas būvinspekcija priekšnieka (Upmalis Juris, dzīvesvieta - Jūrmala!) atbilde:

Sakarā ar Jūsu 24.07.2012. un 30.07.2012. jautājumu par Kundziņsalas ZA daļā informēju Jūs, ka Kundziņsalas 8.līnijā 5 notiek objekta „Minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksa būvniecība Rīgas Brīvostā” konservācijas darbi un objekta „Dzelzceļa pievedceļu ierīkošana Kundziņsalas 8.līnijā 5”. Minerālmēslu pārkraušanas kompleksa būvniecībai Rīgas pilsētas būvvaldē 14.12.2011. ar Nr.1359 akceptēts projekts un 22.12.2011. izsniegta būvatļauja ar Nr.BV-11-979-abv/Z.

 

[1] http://www.rto.lv/lv/pakalpojumi2/terminalis/riga-fertilizer-terminal-x/

[2] http://www.lolitacigane.lv/2011/10/vel-viens-slesera-projektins.html

[3] http://www.rto.lv/files/rft_sa_protokols.pdf

[4] http://bnn.lv/jupiter-tu-dusmojies-tatad-tev-nav-taisniba-65346

Dalies:
Novērtē: 5 (12)

komentāri

Loks

Nja... diezgan smagi...

Martins

dzīvoju Sarkandaugavā. laikam fiksi jāvācas prom un jādeklarējas citā pilsētā.

Ēriks

Katrai cik, ne cik civilizētai vietai atradīsies kāds trūkumiņš. Gan jau savas problēmas ir arī Baltezerā, uc idilliskās vietās mītošiem :(

Aicinātu tomēr aktīvi līdzdarboties apkārtējās vides jautājumu risināšanā, nevis nepārtraukti bēgt! Ar aktīvu, dažubrīd pat nogudrinošu un bezcerigu darbu, tomēr ceru ka var panākt EU regulu par vides piesārņojumu un Satversmes 115. panta ievērošanu, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

fubu

Super! Man liekas, ka tas ir balvas veerts veikts izmekleejums, ljoti paskaidrojoshs, saprotams un suliigi pateikts.
Nu ar to troksni itkaa vareetu sadziivot, ja dziivoklii logi buutu ciet, bet man liekas trakaakais ir tas potenciaalais piesaarnjojums Daugavai un spraadzienbiistamiiba.
Nesen redzeeju sapni, ka Kundzinsalaa bija kiimisks spraadziens, kaa ietekmee bija jaaevakuee lielaakaa dalja Riigas. Ceru, ka shis sapnis nepiepildiisies..

Nauris

Baigi, un es kā reiz grasos dzīvot Sarkandaugavā.

ALIJA TURLAJA

Ērik, paldies Tev par šo rakstu, un darbu apkaimes labā!



Ko lasa citi?