Lielās smirdes avoti Sarkandaugavā

Runājot par naftu, bieži nākas dzirdēt - nafta ir melnais zelts. Acīmredzot, ne tikai naftas iegūšana, bet arī tās pārkraušana Rīgas brīvostā esošajiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem ļāvusi maigi izsakoties „uzdirst” vides prasībām un apkārtnes iedzīvotājiem.

Runājot par naftu, bieži nākas dzirdēt - nafta ir melnais zelts. Acīmredzot, ne tikai naftas iegūšana, bet arī tās pārkraušana Rīgas brīvostā esošajiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem ļāvusi maigi izsakoties „uzdirst” vides prasībām un apkārtnes iedzīvotājiem.

Problēma nav samilzusi tikai šogad. Rakstiskās liecības atrodamas ap 2006. gadu, kad aktīvisti vērsušies pret neizturamo naftas smārdu apkārtnē. Tanī laikā Man-Tess boss bija, miljonārs – Jānis Krūmiņš, un kā vietējie mēļo, konfliktu ar iedzīvotājiem atrisināja „pēc saviem ieskatiem”, proti, pie aktīvistiem visnotaļ aktīvi piestaigāja vīri melnā. Par ko šie vīri runāja, laikam neuzzināsim, toties aktīvisti kļuva rāmi, jo rāmi. [1]

Zīmīgi, ka pats Krūmiņš kādā intervijā atzinās, ka pamet biznesu un valsti (pēc Man-Tess pārdošanas, pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, red.piez.), jo bija pamatotas bažas par politiskās varas maiņu, un, ja gadījumā pie varas nāktu ZZS, tad uzņēmuma darbību varētu apdraudēt Krūmiņa vārdiem izsakoties „viens apgāzies naftas vagons”. Tas, savukārt, liek domāt, ka problēmas ar vides piesārņojumu pastāv.

Man-Tess teritorijas ziņā ir lielākais, un tā teritorija, kurā tiesa gan darbojas vairāki uzņēmumi, stiepjas no Kundziņsalas tilta līdz Tvaika ielas 52 vai 54. namam. Taču Man-Tess nav vienīgais, kurš pārkrauj naftas produktus Sarkandaugavā. Presē izskan, ka tādi ir 7, lai arī pēc raksta autora domām aktīvākie ir 4 (Man-Tess, OVI, Woodison terminal un BLB). Turklāt vēl ir Eko-Osta, kuras darbības sfēra paredz ķīmisko vielu pārkraušanu un Kuģu remonta rūpnīca Vecmīlgrāvī.

Minējumu, ka Sarkandaugavas smirdes lietā iespējams vainojama arī Kuģu remonta rūpnīca, sociālos tīklos minēja Andris Ameriks (RD vicemērs, ex LPP, tagad GKR). Jāatzīmē, ka no visām RD sociālos tīklos uzrunātām amatpersonām tikai A.Ameriks uzskatīja par vajadzīgu izteikt savu viedokli. Iespējams, arī vienīgais, kurš bija lietas kursā par 2012. gada 26. maija smirdes atgadījumu Sarkandaugavā.

Ir arī 4 gaisa monitoringa stacijas, no kurām, cik zināms, tikai viena ir Rīgas Domes īpašumā (Tvaika ielā 44).

Attēlā: rozā aplis – zināmie naftas pārkraušanas uzņēmumi; zils aplītis – gaisa piesārņojuma monitoringa stacijas; zaļš – skolas.

Pa Sarkandaugavu un tās apkārtni

Pastaigājoties pa Sarkandaugavas apkārtni, visintensīvāku nepatīkamās smakas esamību var sajust sekojošās vietās (tik pat kā jebkurā diennakts laikā):

  1. Kundziņsalas tilts. Vizuāli redzamas Man-Tess teritorijā esošās vilcienu naftas pārkraušanas konstrukcijas. Atkarībā no vēja plūsmas, to var sajust pāri Tvaika ielai esošajos daudzdzīvokļu namos.
  2. OVI starp Tvaika un Viestura prospektu. Par laimi, tuvumā nav daudzdzīvokļu namu, izņemot vienu divstāvu māju. Tanī posmā, gar dzelzceļa abām malām ved taciņa uz Mangaļiem un naftas smaka jūtama vienmēr. Domas dalās, vai tur ir tikai OVI, jo arī BLB aktīvi noslogo Ezera pārvadu.
  3. Woodison terminal. Visbiežāk ļoti nepatīkama smaka jūtama agrās rīta stundās (iespējams arī naktī).  Degvielas, Tvaika un Ezera ielu krustojumā atrodas 5. tramvaja galapunkts un diezgan bieži tramvajs līdz pat Aldara pieturai brauc atvērtām durvīm, lai kaut cik izvēdinātu salonu, kurš pa dažām minūtēm piesmirdējis , kamēr šais pavadījis galapunktā.
  4. BLB smird vienmēr. Gan braucot pa Ezera ielu, gan smaka jūtama braucot pa Mīlgrāvja ielu (aiz RIMI uz Vecmīlgrāvja pusi).
  5. Vecmīlgrāvja tilts. Smirdes intensitāte atkarīga no vēja plūsmas. Kā redzams kartē, smirdes avots tik pat labi var būt kā BLB, tā arī Kuģu remonta rūpnīca.

Naftas produktu smakas intensitāte atkarīga no vēja virziena un tā stipruma. Saprotams, ka spēcīga vēja laikā smaka tiek ātri izkliedēta.  Tvaika ielas iedzīvotāji visā tās garumā smirdi var baudīt, kad pūš Z, ZA vējš. Ir tikai viens vēja virziens, kad smirde nav jūtama – Rietumu.

Šogad pirmo reizi presē tiek pieminēts Woodison Terminal un BLB, taču ne vārda par OVI.

BLB sevi publiski līdz šim nekā nav parādījis. Tās īpašnieks, saprotams – miljonārs, Andrejs Bobrovs. Publiskajā KNAB ziedotāju datubāzē redzams, ka BLB 2002/2003. gadā ziedojis gan LPP gan PCTVL [4]. Grasījies paplašināt pārkraušanas apjomus. Galvenais vaininieks pie Ezera ielas dzelzceļa pārvada noslogojuma (kā rezultātā autovadītājiem nākas gaidīt stundu un vairāk kamēr dzelzceļa pārbrauktuve tiek atvērta).

Woodison Terminal ilgu laiku piederēja Igaunijas kopuzņēmumam SIA ''Trest Oil Co'', tas to pārpirka no miljonāriem Vladimira Komogorceva un Jura Šabašova. Pašreiz, cik zināms, vienīgais īpašnieks ir SIA Tropico un tās īpašnieki  Andrejs Maksimovs un Oļegs Čerņikovs. Zīmīgi, ka uzņēmuma mājas lapā  e-pasti vēl jo projām ved uz „Trest” (DUS tīkls Latvijā, red. piez.). Interesants fakts, ka iecerētā rekonstrukcija (2008. gadā) paredzēja arī gaisa (benzola un toluola) monitoringa stacijas izveidi. Rekonstrukcijas notika, bet monitorings tā arī netika uzlikts, bet tas, kā izskatās nebija šķērslis VVD pagarināt B kategorijas licenci 2012. gada janvārī.

Ar „savādo” atklājumu vērsāmies gan pie Rīgas Domes mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes, gan pie Valsts vides dienesta Lielrīgas vides pārvaldes. Uz ko saņēmām visnotaļ izsmeļošu skaidrojumu no RD, kurā tā ļoti detalizēti norādīja uz VVD pretrunīgiem nosacījumiem. Savukārt saņemtā atbilde no VVD liecināja, ka par minēto faktu uzsākta administratīvā lietvedība. Gribas cerēts, ka abu iestāžu kungi zina, ko dara J.

OVI kādu laiku visnotaļ šaubīgā veidā apgādāja ar degvielu Rīgas Satiksmi, līdz tās īpašnieks, miljonārs, Vladimirs Oderovs tika pieķerts saistībā ar naftas kontrabandu, darbojoties uz vienu roku ar tā laika Daugavpils domes izpilddirektoru, nelaiķi, Andri Upīti (TP).

Nobeigumam

Nedienas ap vides piesārņojumu, cerams iedvesīs jaunu elpu sabiedriskās organizācijās un mudinās šīs apkārtnes iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties tajās:  Sabiedriskā organizācija „Kundziņsala”, Sarkandaugavas attīstības biedrība un Mežaparka Attīstības biedrība.

Pavisam tuvā nākotnē, šo apkaimju iedzīvotājiem var nākties cīnīties ne tikai ar naftas produktu smirdoņu, bet arī ar citām smakām un putekļiem. Iecerētais Kundziņsalas apbūves projekts un minerālmēslu pārkraušanas termināļa būvniecību vēl neviens nav atcēlis, lai arī projekta virzītājs A.Šlesers ir nostūmies malā [5]. Tomēr, Kundziņsalas apbūve rit pilnā sparā…

 

[1] http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62170/krumins-pardevis-biznesu-jo-baidijies-no-lemberga-naksanas-pie-varas
[2] http://www.db.lv/citas-zinas/degvielu-rigas-satiksme-gada-saubiga-veida-148028
[3] http://www.delfi.lv/news/national/riga/smirdigs-un-vel-smirdigaks-sarkandaugavas-iedzivotaju-ikdiena.d?id=42405586
[4] http://knab.gov.lv/lv/finances/db/donations/
[5] http://www.lolitacigane.lv/2011/10/vel-viens-slesera-projektins.html

Dalies:
Novērtē: 4 (7)

komentāri

Elvijs

PALDIES TEV! tikko gandrīz nopirku dzīvokli šajā rajonā! labi ka izlasīju šo rakstu!



Ko lasa citi?