Tradicionālā un tikumīgā pirmslaulību programma
Pēc rakstības stilistikas varētu nodomāt, ka lasu pagājušā gadsimta 30. gados rakstītu "pamācību", atbilstoši tā laika priekšstatam par zinātniskiem sasniegumiem un sasniegumiem psiholoģijā un socioloģijā. Mērķauditorija - vidusmēra zemnieku meitas un puiši, kuri neko vairāk par sava ciema ļaudīm nav redzējuši, bet sasnieguši briedumu, lai tiktu ārā no rutīnas, nolēmuši doties precībās.
Dienasgaismu ieraudzīja, Tieslietu ministrijas paspārnē kultivētā, ar tieslietu ministra Dz. Rasnača (TB/LNNK-VL) svētību un , ar Astras Vanagas gādību tapusī, sen daudzinātā - "Pirmslaulību mācību programma". Lai arī pirms tam, ar laulību tēmām nodarbojās baznīcas, piedāvājot gan 10 nedēļu, gan 5 nedēļu, gan individuālos izglītojošos kursus, valstij likās svarīgi ielikt savas piecas kapeikas un piedāvāt savu skatījumu un laulību. Un kālab ne, ja valsts acu priekšā laulības institūts pārvēršas par rudimentu, 53% bērnu dzimst ārpus laulības, bet dzīves satricinājumu neesamības un nosacītā miera iespaidā baznīca ir zaudējusi savu autoritāti. Ļaudis kļuvuši gudri, bet ne tamdēļ, ka sākuši saprast, bet tamdēļ, ka atraduši vēl vienkāršākus modeļus, kas atbilstoši viņu prātam spēj lietas un procesus izskaidrot.
Pašu materiālu neesmu lasījis, vien apmierinājies ar izvilkumu no tā [1]. Tieslietu ministrijas lapā atrodamos materiālos, kas jau pēc sava maketējuma izskatās, teiksim tā - senīli. Ievadā - naivi, infantili, pazemības pilni ar dziļu morāli un tikumību cauraustie atmiņu stāsti, ko ilustrē vecās, viegli iebrūnas fotogrāfijas, kurās redzami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados laulību ostā iestūrējušie pāri Virs tā - virsraksts ar ne mazāk dziļu domu - Ko zaļai jaunībai lai saka sirmais...
Materiāla beigās pagarš saraksts ar "ieteicamo literatūru", starp kuriem ir arī V.Rudzītis un Ošo.
Pēc rakstības stilistikas varētu nodomāt, ka lasu pagājušā gadsimta 30. gados rakstītu "pamācību", atbilstoši tā laika priekšstatam par zinātniskiem sasniegumiem un sasniegumiem psiholoģijā un socioloģijā. Mērķauditorija - vidusmēra zemnieku meitas un puiši, kuri neko vairāk par sava ciema ļaudīm nav redzējuši, bet sasnieguši briedumu, lai tiktu ārā no rutīnas, nolēmuši doties precībās. Tad šīs "pamācības" mērķis būtu norādīt, ka "tur" sagaidāmais varētu un visticamāk atšķirsies no ekspektācijām. Un, dzīves grūtajos brīžos, kad "ragi būs dūnās", vecāku sēta, plati pavērtiem laidara vārtiem, jūs, mūsu bērni, gaidīsim atkal mājās.
Pārlasot kaut vai fragmentus, nav jau tā, ka tur būtu sarakstīts pilnīgs blēķis. Piemēram:
Vīrieša seksualitāte ir lineāra - jebkurš erotisks stimuls izraisa uzbudinājumu, bioloģiski tēviņa uzdevums ir pēc iespējas plašāk izplatīt savus gēnus, tas būtu - iesēt savu sēklu jebkurā pievilcīgā pretējā dzimuma pārstāvē.
Sievietēm eksperti iesaka savas vēlmes paust skaidri un tieši, un tāpat paust arī prasības un nepatiku, uzsverot, ka aizvainojuma pilnu klusēšanu vīrietis attiecību sākumā nesapratīs, var arī nemaz nepamanīt.
Kur trūkums pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu ārā. Tas tāpēc, ka trūkums atkailina emocijas.
No rakstītā, es gan pazaudēju domu - kāpēc tad laulība vispār ir vajadzīga? Kāpēc tāda laulība svarīga valstij? - ja reiz laulība ir "svinīgā apņemšanās", bet cilvēka dzīves cikls ir bioloģiski priekšnoteikts. - Lai vakarā, vīrietim atgriežoties no dzīves dēkām un liekoties gultā uz jautājumu "mīļā, tu vēl te?", saņemtu apstiprinošu atbildi, kā to traktē V.Rudzītis? Kaut kā tas viss primitīvi.
Līdz šim brīdim neesmu sapratis jēdziena "tradicionālās vērtības" jēgu. Tradicionāls, tas ir kā - tā kā mamma un tētis darīja, tā kā bija pieņemts pirmās brīvvalsts laikā, tā kā bija pieņemts viduslaikos, bet varbūt, tā kā bija pirms kristības, jeb varbūt kristības pirmsākumos?
Ja reiz cilvēkam nav lemts izzināt patiesību, tad varbūt būtu vērts laulību skaidrot ar universālākiem modeļiem, piemēram, kristīgiem. Proti, Dievs radīja dzīvību uz zemes un lika tiem - iet un vairoties. Cilvēku apveltīja ar talantiem - spēku, prātu, jūtām un arī spēju radīt un rūpēties par pēcnācējiem. Dzīves augstākais mērķis - ir gara piepildījums. Laiku, kas katram atvēlēts savs un kuru tas piepilda, realizējot talantus. Cilvēks starp dzīvniekiem nav ne gudrākais, ne stiprākais. Cilvēces trumpis ir socializācija. Arī sunīšiem un kaķīšiem dzimst bērni, bet tiem nav vajadzīga laulība, jo tas, tā pat kā cilvēkiem, ir bioloģisks process. Tur nav prāta komponentes. Uzticības apliecinājums cilvēkam vajadzīgs, lai varētu augt garā, veidot jaunas un paplašināt esošās sociālās struktūras, nemitīgi neatgriežoties pie primitīvo vajadzību apmierināšanas. Tā būtu laulības jēga un plaukstošas valsts nākotne! Bet kāpēc lai cilvēks gribētu augt garā, ja tāpat ir labi - ēst, gulēt un mīlēties? Kāpēc lai cilvēks gribētu augt garā, ja jaunās sociālās struktūras arī ir primitīvo vajadzību apmierināšana? Ar kādām mācībām, kursiem un dogmām to var iemācīt un, galvenais, priekš kam?
Tādi nu mēs esam, un tur nekā nevar darīt.
[2] https://www.tm.gov.lv/lv/cits/pirmslaulibu-macibu-programma
Materiāls izmaksājis vairāk nekā 4500 eiro un sagatavots uz 109 lapām.