Lai arī neuzskatu sevi par zvērinātu zaļo, tādas lietas kā nešķērdēties ar dabas veltēm un neatstāt aiz sevis pārmēru lielu nospiedumu apkārtējā vidē šķiet pašsaprotamas. Līdz brīdim, kad tas vairs nav ieraduma jautājums, bet gan kļūst čakars.
Sarkandaugava. Vakars. Tvaika ielā starp Aptiekas un Gaujienas ielu jūtama spēcīga naftas produktu smaka. Zvanu Vides dienestam - nav neviena inspektora, kurš varētu aizbraukt pārbaudīt. Zvanu 112 - tā ir ierasta parādība un tur neko nevar darīt.
Amerikāņu zinātnieki ir izpētījuši, ka lielisks līdzeklis pret depresiju un uzmanības deficīta sindromu ir tabletītes ar “aktīvo vielu” - Prozac. Pilnīgi noteikti amerikāņu zinātnieki ir izdomājuši tabletītes arī pret alerģijām ...
Otrā janvāra rītā pamodos ar iedvesmas pilnu apņemšanos realizēt ideju par pašdarinātu griestu lampu papier-mâché tehnikā. Tas aizņēma divarpus nedēļas laika, lai no mazajiem veco avīžu papīra gabaliņiem, līmes un krāsām taptu iecerētais gaismeklis. Labprāt izstāstīšu, kā tādu var izgatavot pašu rokām.
Vēl viena filma kā saldais ēdiens tārpiņam domu grauzim. Emocionālā un vizuāli baudāmā ziņā maz saistoša, taču vēl viens mūsdienām aktuāls, būtisks aicinājums aizdomāties - cik patiesībā ļauns vai cik bezmugurkaulisks vai nekritiski domājošs var būt cilvēks autoritātes un sabiedrības nospiedošā viedokļa priekšā.
Lumpeņi jeb proletariāts cēlies no vācu vārda Lumpen – skrandas, lupatas. Apzīmējumu ieviesa K.Markss, lai apzīmētu proletariāta zemākos slāņus. Vēlāk par lumpeņiem tika dēvēti visi deklasētie elementi (klaidoņi, nabagi, noziedzīgie elementi un citi sabiedrības pabiras).
Meklējot idejas gadu mijas svinībām šaurā draugu lokā pie mums mājās, uzdūros spēlei, kura lieliski kalpo raitu sarunu ierosināšanai. Noder arī kā ieskats personiski nozīmīgos notikumos šajā, nu jau jāsaka pagājušajā gadā. Spēle palīdz attīstīt arī stāstnieka garu.
Apskatot nākamā gada kalendāru, var secināt, ka tajā būs par vienu dienu vairāk nekā šogad. Respektīvi 2015.gadā ir 365 diennaktis, savukārt 2016.gadā būs 366. Tātad nākamais ir tā sauktais garais gads.
Tās, šķiet, neapnīk nekad un neapniks. Un mazliet pat dīvaini, braucot automašīnā un pārslēdzot radiostacijas, tagad decembra otrajā pusē neuziet nevienu Ziemassvētku dziesmu. Tāds kā īgnums uzrodas – sniega nav, vecā labā meldija nav, svētku sajūta kavējas.
Pēc rakstības stilistikas varētu nodomāt, ka lasu pagājušā gadsimta 30. gados rakstītu "pamācību", atbilstoši tā laika priekšstatam par zinātniskiem sasniegumiem un sasniegumiem psiholoģijā un socioloģijā. Mērķauditorija - vidusmēra zemnieku meitas un puiši, kuri neko vairāk par sava ciema ļaudīm nav redzējuši, bet sasnieguši briedumu, lai tiktu ārā no rutīnas, nolēmuši doties precībās.