Cilvēkiem patīk stāstīt anekdotes, piemēram, par blondīnēm, jo iesakņojies uzskats, ka matu krāsa nosaka apķērību vai muļķību. Bet kā tad īsti tur ir? Turklāt mūsdienās matu krāsa nav nekas tāds, kas ierobežo sievieti vai vīrieti. Viens friziera apmeklējums, un blondīne pārvēršas par tumšmati. Izrādās ir arī tādi pētījumi par matu krāsu, kas pastāsta par dažām izteiktākajām cilvēka rakstura iezīmēm. Tad nu, ko tad psihologi un astrologi vēsta.
Skaidrības labad, jāteic, ka šis raksts un šīs pārdomas radās izlasot vienu no daudzām Osho grāmatām – „Prieks – laime tevī”. Ja dzenaties pēc laimes, skaidrs ir viens: jūs to nekad negūsiet. Laimes vienmēr ir blakus parādība. Tas nav tiekšanās rezultāts. Tā notiek, kad jūs par to pat nedomājat.
Stāsts būs par personāžiem ar reālām laikmeta iezīmēm, dažādiem raksturiem un skatu uz dzīvi, skatu uz lietām, parādībām un informāciju. Šie varoņi, kā arī viss šis stāts nav gluži nejaušs izdomājums, bet gan asociācija, kas radās kādā semināra. Seminārā tika stāstīts par ikvienu skarošo tēmu – WEB 2.0.
Tā nu es iedomājos par cilvēciņiem, kuri vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti vai kuriem visu laiku „nesanāk”. Bieži vien šie ļaudis saprot, ka tā nevar un kaut kas jāmaina, bet dara to negribīgi vai arī ja pārmaiņas ir notikušas pēc kāda laika neapmierinātība ir atpakaļ.
Muļķības, ka viss ir priekšnoteikts. Pats cilvēks izvēlas savu ceļu. Arī neveiksmes, kas piemeklē, jau iepriekš slēpjas cilvēka galvā - prātā, atmiņās, pārdzīvojumos. Katru mirkli, sekundi, minūti cilvēks izvēlas – rakstīt vai nerakstīt, aiziet vai palikt, uzsmaidīt vai rādīt īgnu seju. Pēdējais rada izmaiņas ne tikai sevī, bet arī apkārtējos cilvēkos, kas tevi redz un uztver tieši tādu, kādu tajā mirklī sevi parādi.
Realitāte ir kā skatuve, kur konkrētajā laika brīdī notiek konkrēta darbība. Skatuvei ir konkrētam notikumam raksturīga atribūtika, dekorācijas. Scenārija attīstību nosaka enerģija. tas, kas ir cilvēka spēkos ir piedot šai enerģijai virzību.
Pieredze rāda, ka katram no mums izveidojas plašāks vai mazāk plašs paziņu loks, taču draugi ir tikai daži, vai pat viens (tāds īsts). Pats interesantākais, ka tie „īstie” draugi nāk līdzi tieši no bērnības, no skolas vai studiju gadiem. Tieši jaunībā, kad cilvēks aktīvi uzsūc informāciju, veido jaunas prasmes, iemaņas, veido vai nostiprina vērtības, veido arī paliekošas attiecības.
Tā viena no tām grāmatām, kuru lasīju ar zīmulīti rokā, ik pa brīdim pasvītrojot vai lapaspuses malā ievelkot izsaukuma vai jautājuma zīmi. Tā arī viena no tām grāmatām, kuru paņēmu rokā pēc izlasīšanas gadu atpakaļ. Grāmata reklamēta un piedāvāta pārdevējiem, tirgzinības profesionāļiem un ikvienam, kura maizes darbs ir cilvēku pārliecināšana. Manuprāt, tā der gan šajā profesionālajā nozīmē, gan vispār attiecību veidošanā ar citiem un sevi.
Vispragmatiskākā atbilde – kad kādam kaut ko vajag no otra ... naudu, seksu, atzinību, ievērību, palīdzību ... Ārkārtīgi vienkārša formula, bet tikai tagad to esmu atskārtusi tik skaudri.
Dzeltenā krāsa ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto.
