Frenoloģija jeb ko par tevi stāsta tavs galvaskauss?
Interesi par šo zinātni vai pseidozinātni (kā kuram labāk tīk) izraisīja raidījums televīzijas kanālā „24TEXHO”, kur angļu frenologs stāstīja par teorijas rašanās vēsturi un īsumā iepazīstināja ar tās būtību. Jebkurā gadījumā tas ir viens no veidiem kā cilvēkam iepazīt sevi un otru cilvēku, apjaust savu predisponētību vienai vai citai lietai.
Interesi par šo zinātni vai pseidozinātni (kā kuram labāk tīk) izraisīja raidījums televīzijas kanālā „24TEXHO”, kur angļu frenologs stāstīja par teorijas rašanās vēsturi un īsumā iepazīstināja ar tās būtību. Jebkurā gadījumā tas ir viens no veidiem kā cilvēkam iepazīt sevi un otru cilvēku, apjaust savu predisponētību vienai vai citai lietai.
Frenoloģija (no grieķu φρην –gars, dvēsele, daba + λογος –zinātne) – teorija, kas balstās uz atzinumu, ka pēc cilvēka galvaskausu var noteikt viņa raksturu un personības iezīmes. Šo zinātni 19.gadsmita sākumā radīja austriešu ārsts un anatoms Francs Jozefs Golls un viņa ideju sekotājs J. K. Špurcheims. Viņi izvirzīja teoriju, ka cilvēka galvas smadzeņu krokās atrodas vairāki desmiti «spēju», kuras nav iespējams iegūt dzīves laikā, — tās ir iedzimtas.
Īpašu atzinību šī teorija neguva, bet praksē to lietoja gan medicīnas kabinetos, gan Eiropas aristokrātu salonos. Katrs gribēja uzzināt savas stiprās un vājās puses, un frenoloģijas pamatmetode — galvaskausa aptaustīšana un mērīšana — šīs vēlmes labi apmierināja.
Frenoloģija nemeklēja ģēnijus, par brīnumbērniem nemaz nerunājot, taču tā iesēja aizdomas par ģenialitātes neizbēgamo iedzimtību. Vēstures gaitā šis teorijas tika diskreditētas, kad tās savu ideju attaisnošanai izmantoja rasisti un nacisti.
Frenoloģija ir zināmā mērā saistīta ar fiziognomiju – mācību par cilvēka sejas vaibstiem, deguna, mutes, zoda u.c. proporcijām. Pēc frenoloģijas principiem, smadzeņu dažādām daļām attīstoties, rodas izspiedumi vai iespiedumi cilvēka galvaskausā, pēc kuriem savukārt var nolasīt dotā subjekta raksturu, noslieces, tieksmes, priekš nosacītību. Jo vairāk izteikt dotais galvaskausa rajons, jo lielākā mērā dotā īpašība vai tieksme dominē cilvēkā. Mūsdienās frenoloģijas mācību vairs tik strikti neuztver kā nopietnas zinātnes atzinumus.
Un tomēr, apskatīsim šos galvaskausu zīmējumus, kas sadalīti sektorus, kur katrs no tiem, atbild par kādu no cilvēka rakstura iezīmēm. Galls un Špurcheims formulēja 33 sektorus (skat. zīmējumā):
1. Dzimtas turpināšanas instinkts, erotisms.
2. Rūpes par pēcnācējiem, vecāku mīlestība.
3. Pašsavaldīšanās.
4. Draudzīgums un uzticīgums.
5. Vīrišķība, spēja sevi aizstāvēt.
6. Plēsoņas instinkti, destruktīvisms, spēja nogalināt.
7. Spējas mehānikā, konstruēšanā, arhitektūrā.
8. Skaudīgums.
9. Viltīgums, noslēgtība, noslēpumainība.
10. Pašlepnums, augstprātība.
11. Ambiciozitāte, alka pēc uzslavām.
12. Piesardzība, pārdomātība, lēnprātība.
13. Laipnība, labvēlība.
14. Reliģiozitāte, ticība augstākam spēkam.
15. Cerība.
16. Radošais talants, tieksme radīt ideālus.
17. Sirdsapziņa, kārtīgums, godīgums.
18. Stingrība, izlēmība.
19. Laba apmācāmība, individuālisms, tieksme pēc zinībām.
20. Vizuālā atmiņa, cilvēku formu un seju atcerēšanās.
21. Izmēra izjūta.
22. Svara izjūta, līdzsvara noturēšana.
23. Krāsas un tās nianšu uztvere.
24. Telpas izjūta.
25. Kārtības izjūta.
26. Laika izjūta.
27. Matemātiķa talants, skaitļošanas spējas.
28. Muzikālās dotības, dzirde.
29. Verbālā atmiņa, runas dotības.
30. Salīdzināšanas spējas.
31. Iemeslu un cēloņu noteikšana, spēja saskatīt sakarības.
32. Prāta asums, apķērība.
33. Spēja atdarināt.
Uzskatāmāks galvaskausa sektoru skaidrojums video -http://www.metacafe.com/watch/877589/phrenology_studying_the_shape_of_the_head/
Izmantotie avoti:
http://en.wikipedia.org/wiki/Phrenology
http://www.geocities.com/Eureka/Meeting/2216/freno.htm
http://www.phrenology.by.ru/index.htm
Lielā mērā jāpiedomā ir tur tas izcilnītis vai nav :)
Man laikam viss galvaskauss ir viens vienīgs 25.sektors (clean) (scream)
Ja Tev 25. tad man izteikti 15.sektors - ticu un ceru uz kaut ko līdz pēdējam (puzzled) Vispār interesants raksts, nezināju, ka tāda zinātne pastāv. Esmu lasījusi par plaukstas zīlēšanu, rakstura noteikšanu pēc sejas - uzacu forma, lūpu biezums, deguna izliekums. Tagad jāsāk taustīt galvas!!! (smile)
Frenoloģija un fiziognomija ir sen, sen diskreditētas pseidozinātnes. Tik pat labi varētu rakstīt, ka plakanās zemes \"teorija\" ir zinātne vai pseidozinātne, atkarībā no viedokļa. Viss, par ko tas liecina, ir autora dziļā nezināšana.
Nu nesaki vis, ka tur nekā nav šajās teorijās. Protams, neko nav jāņem 100% par skaidru monētu, bet dažreiz ieklausīties der.
Februāra beigās Medicīnas Biznesa akadēmija organizēja praktisku semināru \"Cilvēka rakstura noteikšana un uzdevības prognozēšana pēc ārējā izskata\". Lektors stāstīja par ciešo saikni starp anatomijas fizioloģiju un psiholoģiju. Rādīja arī piemērus no dzīves - par ko liecina, piemēram, plata piere vai izteikti uz priekšu izvirzīts zods. Aprīlī esot it kā arī semināra turpinājums, kur tieši runās par galvaskausu un grafoloģiju. Hmm ...
Piekrītu, ka navajadzētu vispārināt, taču, Reini, atzīsti, ka ieraugot cilvēku jau tikai no vizuālā Tev rodas par viņu kaut kāds sākotnējs priekšstats ...
to Reinis I.
Par zinātnisku faktu uzskatāms eksperiments, kuru var aparakstīt un atkārtot vairāk par vienu reizi sasniedzot identiskus rezultātus. Līdz ar ko jautājums - tu pats zini kā un ar kādu nolūku esi piedzimis? Un vai šo eksperimentu var atkārtot ar identisku rezultātu? :) Bet varbūt tevis nemaz nav?!
Jebkura eksperminetu kopa ir tā vērta, lai par to zinātu un izdarītu kādu loģisku slēdzienu.
Interesanti, kuras ir tās zinātnes, kuras tu pats atzīsti, nevis to pirms tevi atzinuši maza čupiņa lielo onkuļu? :)
Tas, ka es pastāvu, nav eksperimentāli jāpierāda, jo es neesmu hipotēze. Mana pastāvēšana ir novērojams fakts.
Cilvēks nevar būt eksperts un autoritāte visās jomās, tāpēc ir normāli uzticēties ekspertu autoritātei. Tas nav arguments pret zinātni vai nošķīrumu starp īstām un neīstām zinātnēm.
Frenoloģija un fiziognomija ir klasiskākās starp klasiskajām pseidozinātnēm. Tām nav nekāda atbalsta medicīniskajā literatūrā. Minētais seminārs nevis piešķir tām ticamību, bet runā par sliktu tā organizētājiem.
Nedz eksperts var būt visās jomās, nedz arī visu zināt. Izziņas procesa viena no sastāvdaļām ir prieks un zināšanu pārbaude un pielietojums, kas kalpo kā motivācija turpināt vai nē rakties iesāktā virzienā. Tā tapa šis raksts.
Autoritāte ir līdz brīdim kamēr neuzrodas cita autoritāte. Tas ir relatīvs un mainīgs jēdziens. Pie tam katram šīs autoritātes var būt dažādas. Uz raksta tapšanas brīdi šī autoritātes bija TV raidījums, tavā, Reini, gadījumā tie ir citi avoti.
Uzticēšanās, paļāvība (autoritātei) un dusmas, par to, ka to neievēro citi apskatīts Z.Freida darbos, ja kas ;). Piemēram - \"Beyond the Pleasure Principle\". Protams, ja Freids kā tāds ir autoritāte :)
Tieši tā, autoritātes var būt dažādas, un dažas no tām ir sliktākas par citām, dažreiz daudz sliktākas.
Reini, man tev ir šāds jautājums: kāpēc vienkārši neļaut katram ticēt sev tuvākajiem uzskatiem, teorijām, utt., neapšaubot tos/tās? Lai pastāv uzskatu brīvība, nevis autoritāšu dominēšana...
Pārākai un vispārākai pakāpei ir arī apzīmējumi pozitīvās ass virzienā :D
Bet, par autoritātēm. \"Labs/slikts\" ir iracionālās salīdzinājuma pakāpes, līdz ar ko to analīze agri vai vēlu noved pie \"patīk/nepatīk\". Un te sākas stāsts par mākslu, garšu un gaumi. Katrā ziņā ne par zinātni :)
Tā paša iemesla dēļ, kāpēc bērni tiek sūtīti skolā. Cilvēki dzīvo sabiedrībā nevis vakuumā, un tai izglītoti locekļi ir izdevīgāki. Turklāt kritizēt citu uzskatus nenozīmē ierobežot viņu brīvību pieturēties pie tiem. Iebilst pret to var tikai slinkuma dēļ, jo kritika var likt domāt un šaubīties.
Zinātne principā ir metožu kopums, un tās autoritāte nāk no fakta, ka tā darbojas. Piemēram, iespēja mums šādi sarakstīties ir tieša liecība tam. Tas, vai kāda noteikta disciplīna izmanto vai neizmanto tās metodes, nav viedokļa jautājums, bet salīdzinoši objektīvi nosakāms. Frenoloģijas gadījumā apgalvot, ka tā atbilst šai metodoloģijai un attiecīgi ir zinātniska, var tikai, nepārzinot šos jautājumus. Te nav runa par vērtībām.
Raksta autors sniedz informatīvu materiālu, kurš man likās interesants, nebiju par šādu zinātni-pseidozinātni- frenoloģiju- neko dzirdējusi, bet uzzināt ko jaunu ir aizraujoši.(smile)
Zini, Reini, Jūsu skepticisms plaukst un zied, atcerieties Sokrāta vārdus- es zinu, ka neko nezinu.(crazy)
Danini - 5 balles par Sokrātu (good)