Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.
Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.
Godīgi sakot, galvenais iemesls, kāpēc vispār devāmies uz Tartu, bija zinātnes centra AHHAA apmeklēšana. Te ir ko darīt, pētīt, vērot gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmie visus rīkus pat izmēģina vēl ar lielāku aizgrābtību un neviltotu prieku par atklājumu.
Sākotnēji gribējām tikt uz tā leģendārā 1907.gadā būvētā un no ABBAs pārpirktā „Darling”, taču nemazāk feins bija gaiša koka kuģītis „Maria” (kopumā kursē četri). Biļete jeb iekāpšanas karte vienai personai maksāja Ls6. Kuģīši pa kanālu kursē katru dienu no 9:00 līdz 23:00 no maija sākuma līdz oktobra beigām, piestāj iekāpšanas vietā ar 20 minūšu intervālu.
Pingvīnu kolekcionēšana jau kuro gadu ir mūsu hobijs. Šajā kolekcijā nokļūst daudz un dažādi pingvīni, izpildīti dažādos stilos un tehnikās. Tiek gan pirkti, gan dāvināti, gan pašu veidoti.
Šeit apskatāmas krūzītes, kuras esam atveduši no dažnedažādām valstīm. Kolekcija ar katru braucienu aug augumā un kļūst arvien daudzveidīgāka. Te ir gan keramikas, gan stikla, gan porcelāna, gan koka krūzītes. Dažādu lielumu, tilpumu un formu.
Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.
Nereti ir dzirdēts, ka turkam tirgošanās ir viens populārs nacionāls sporta veids, šovasar pārliecinājāmies par simts punktiem. Pabijām un iepirkāmies Stambulā divos tirgos – Lielajā tirgū jeb Grand Bazaar un Garšvielu jeb ēģiptiešu tirgū.
Viss iesākās ar nosēšanos uz grīdas pie sienas un ierasto „What is your name? Where are you from?”, tad pār galvu nāca divas riktīgas šaltis ne pārāk silta, drīzāk vēsa ūdens. Pirtnieks ar paasu cimdu un ātrām spēcīgām kustībām izberza rokas, kājas, muguru, plecus. Tas tā kā pīlinga procedūra, tad sekoja ziepju masāža, kas dikti atšķirās no tās, ko esmu izbaudījusi tepat Jūrmalā "Sokolovskije baņi".
Ceturtajā ekskursijas dienā ar mazu divstāvīgu kuģīti devāmies divu stundu braucienā pa Bosfora jūras šaurumu, kas savieno divas jūras Melno un Marmora jūru. Kaut gan pūta diezgan pastiprs vējš, bija patīkami silti un pleci, seja pamatīgi nosauļojās. Ūdenī vienubrīd pazibēja delfīnu muguriņas.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)