Igaunijas apceļošana: Häädemeeste – Kabli – Treimani

Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.

Kosmonautika

Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums un rāmais liedags. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika” (netālu no apdzīvotas vietas Jaagupi, tuvākā pilsēta - Häädemeeste). Pēc apraksta spriežot, padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova. Gana interesanti, vai ne?

 

Īstenībā no pagājušo gadu spozmes te maz kas palicis. Liela teritorija, bet to gadu ēkas pamatīgi noplukušas, nolaistas un par kādreizējām kosmonautu pēdām smiltīs (domāju, kādu piemiņas stūrīti ar foto liecībām vai kaut ko tamlīdzīgu) te nekas neliecina. Sadarbībā ar ES fondiem te atjaunotas tikai divas rindas rindu namiņu skandināviskās krāsās, kā arī norobežota krastmala ar randu pļavām un savvaļā brīvi ganošamies govīm, aitām un zirgiem. Pēc vērojumiem un apraksta spriežot, arī nozīmīga dažādu putnu ligzdošanas vieta.

 

Mazliet sarūgtināja tas, ka Häädemeestes apgabalā nebija sakarīgas piekļuves pie ūdeņiem, jūras krasts apaudzis zālēm un ļoti akmeņains, kā arī sekls. Peldēties bija jābrauc gabaliņu tālāk, uz Kabli, kur gan varēja uzkāpt kārtējā apkārtnes vērošanas tornī gan pastaigāties pa smilšaino pludmali, gan izpeldēties (ūdens pie krasta bija patīkami silts). Kabli pludmalē pārsteigums bija pieeja Wi-Fi. Varēja vērot sirreālu ainu – mežu ielokā, jūras krastā uz koka pakāpieniem pie portatīvā datora sakumpusī vācu tūriste, un nekādu citu civilizācijas pazīmju.

 

Igaunijas ceļi

Patīkami pārsteidza Igaunijas ceļi – asfalts gluds kā dēlis, arī mazākas nozīmes ceļos. Nerunājot par valsts nozīmes ceļiem (virzienā uz Tartu un Pärnu), kur ātruma ierobežojums zīmēs vēstīja 110km/h. Latvijā, kā zināms, ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena. Vide vizuāli atšķiras ne tikai ar skandināviskā tipa mājiņām un to krāsojumiem (bordo ar baltu), bet arī ar lauku saimniecībām – gandrīz ne pie vienas mājas neredzēja Latvijas laukiem raksturīgos palielos sakņu dārzus, bet iekoptie zaļie mauriņi bija gan.

Citādi kā ierasts, ja ir ciems, tad arī baznīca. Gandrīz pie katras piestājām, lai aplūkotu tuvāk, arī vietā ar latvisku nosaukumu Treimani. Centrālajā mājā ciemā arī pood (veikals) un pasta nodaļa. Turklāt veikalā iespējams nodot tukšo stikla un plastmasas taru, lai pretī saņemtu kuponu, kuru var apmainīt pret produktiem vai naudu. Saimnieciski, vai ne?

   

Atgriežoties savā apmešanās vietā „Kosmonautikā”, uzspējām gan uzcept gaļu uz iesmiem, jo blakus mājiņai atradās visi nepieciešamie rīki, gan tuvākajā mežā pasēņot un pagatavot gaileņu mērci. Skaistākie, protams, bija saulrietu vakari, kad saule grima jūrā un apspīdēja piekrastes pļavas.

Dalies:
Novērtē: 5 (3)
Skatīts: 1366

komentāri

žogi

Viss, es plānoju ekskursiju pie igauņiem.. :)



Ko lasa citi?