Madeiras vīnu vakars

Kaut gan pasākums notika pagājušā gada nogalē, nolēmu uzrakstīt par šo jauko Madeiras vīnu degustācijas vakaru, jo labā pēcgarša saglabājusies līdz pat šodienai. Sanāks tāds kā dzirdētā un redzētā atreferējums, jo diemžēl to burvīgo madeiras aromātu un garšu nav iespējams nodot, to vienkārši pašam jāizbauda. Bet nu, īsumā par madeiras gatavošanas tehniku, vīnogu un vīna veidiem, atklājumiems degustācijas laikā.

Kaut gan pasākums notika pagājušā gada nogalē, nolēmu uzrakstīt par šo jauko Madeiras vīnu degustācijas vakaru, jo labā pēcgarša saglabājusies līdz pat šodienai. Sanāks tāds kā dzirdētā un redzētā atreferējums, jo diemžēl to burvīgo madeiras aromātu un garšu nav iespējams nodot, to vienkārši pašam jāizbauda.

Kad visi desmit viesi bija ieradušies, namamāte aicināja pie galda, kur jau rindojās vismaz piecas vīna glāzes katram. Vakars sākās ar Cossart Gordon Sercial Madeira Colheita, 1988.gada ražas Madeiras vīnu, kas pildīts pudelē 2005.gadā. Vīns izturēts 17 gadus, tas dabiski nogatavināts ozolkoka mucās, kuras novietotas siltos sausos bēniņos (šādus vīnus sauc „Vinhos de Contero”). Skaidra dzintardzidra krāsa ar zeltaini zaļganu nokrāsu, raksturīga riekstu un rozīņu garša, uzstājīga smarža.

 

Neesmu nekāda dzērienu lietpratēja, bet mans pirmais iespaids, galvenokārt iespaidojoties no krāsas, bija - tas ir kaut kas konjakveidīgs. Arī smarža likās pasmaga, blīva, taču pagaršojot gaidīja pārsteigums – patīkams, viegls vīns. Protams, cik daudz apzīmējumu „viegls” var attiecināt uz stiprinātajiem vīniem. Arī šim vīnam bija savi 19 grādi.

Kamēr baudījām pirmo Madeiras, namamāte iepazīstināja ar Madeiras salas vēsturi, ģeogrāfisko novietojumu un tās vīnu slavas tapšanu. Došu arī īsu aprakstu no dzirdētā un vēlāk arī tīmeklī sīkāk papētītā.


Madeira ir Portugālei piederoša sala Atlantijas okeānā samērā netālu no Āfrikas krastiem (ap 500 km uz rietumiem no Marokas). Tai ir vulkāniska izcelsme un tās lielāko daļu sedz meži, tāpēc ne velti nosaukums „Madeira” cēlies no portugāļu vārda „koksne”. Šo salu atklāja 1420.gadā portugāļu jūrasbraucējs João Gonçalves Zarco, kaut gan vēstures avoti liecina, ka to jau zinājuši feniķiešu kuģotāji. Koksni vairumā izcirta, bet darbus traucēja klinšainie krasti un stāvās nogāzes, tāpēc sala praktiski tika aizdedzināta un gruda veselus septiņus gadus. Tā rezultātā radās ļoti auglīga zeme, kuru vēlāk apstādīja ar cukurniedrēm, bet vēl vēlāk ar vīnogulājiem.

 

Salu sāka apdzīvot ieceļotāji no Portugāles un Anglijas, jo Madeira atradās ļoti izdevīgā vietā, kur piestāja daudzas karavelas no Eiropas, kas devās uz Indiju, lai papildinātu proviantu. Tad arī sākās Madeiras vīnu vēsture, kaut gan vīnu tur ražoja jau labi sen, taču tas nebija ne ar ko nozīmīgs vai garšas ziņā pārsteidzošs. Tikai izceļojies koka mucās pa okeāniem un jūrām, tas ieguva savdabīgo garšu un nokrāsu. Turklāt, lai apstādinātu rūgšanu tam pievienoja cukurniedru šņabi vai brendiju. Šis stiprinātais vīns itin labi iegaršojies angļiem, un tie sāka to vairumā iepirkt un tirgot, tā madeiru popularizējot. Par atmiņām no seniem laikiem vēl tagad uz dažām madeiras pudeļu etiķetēm gozējas kuģis. Sākotnēji pat rakstīja, deva vīnam kuģa nosaukumu, kas veda jeb gatavināja doto vīnu.

1976.gadā Madeira ieguva autonomā Portugāles reģiona statusu ar savu galvaspilsētu Funchal, ģerboni, karogu un prezidentu. Tagad sala pamatā pelna ar tūrismu un vīnu. Klimats ir ļoti patīkams, gaisa temperatūra svārstās visu gadu robežās no +16 līdz +25 grādi. Zeme auglīga, vienīgi joprojām apstrādājama ar rokām bez tehnikas, jo reljefs ir nepateicīgs.

 

Madeirā nav viena vai divu lielu vīnogulāju audzētāju un ražas novācēju, jo ar vīnogām te nodarbojas gandrīz lielākā daļa pamatiedzīvotāju. Arī vīnogulāju dārzi nav lieli, bet sadalīti samērā mazos zemes pleķīšos.

Pirms degustētais vīns Cossart Gordon Sercial Madeira Colheita (1988)gatavots no Sercial – viena no četrām klasiskajām gaišajām Madeiras vīnogu šķirnēm. No šīs šķirnes parasti gatavo sausos vīnus, tiem piemīt eleganta garša ar dedzinātas karameles niansēm un mandeļu aromātu. Malmsey – vēl viena gaišo vīnogu šķirne, kas vīnam piešķir tumšu dzintarkrāsu, saldu medus garšu ar dedzinātas karameles niansītēm. Tātad no Malmsey tiek ražoti saldie vīni. Verdelho - šī vīnogu šķirne pārsvarā tiek audzēta salas ziemeļu nogāzēs. Vīnam ir zeltaina krāsa, vidēji sausa, mazliet spirdzinoši skāba garša. Ar vecumu vīnam parādās dedzinātas karameles garšas nianses un dūmu aromāts. Tā ir populārākā no visām četrām vīnogu šķirnēm, tiek gatavots pussausais vīns. Bual - šī vīnogu šķirne pārsvarā tiek audzēta salas dienvidu nogāzēs, kā rezultātā vīnam ir maigi salda garša, dzintarkrāsas tonis un riekstu aromāts. Retāk sastopama, nekā pārējās.

 

Madeiras vīnu ražošanā izmanto arī Tinta Negra Mole vīnogu šķirni (tumši sarkanās vīnogas), tomēr vairāk tās piemērotas kā papildinājums citiem vīnogu veidiem, lai piešķirtu vīnam sarežģītāku buķeti. Kaut gan apjoma ziņā no šīs šķirnes iegūst ap 90% no visiem vīniem. Parasti šī šķirne netiek norādīta uz vīna pudeles etiķetes.

Vakara turpinājumā sekoja uzkodas un divi Portugāles vīni. Baudījām Portal Da A’guia DOC 2008 vīnu un našķojāmies ar siera –laša pastēti ar citrona daiviņu un nesen ceptu gaišo maizi. Šis sausais baltvīns ir divu balto vīnogu blends jeb maisījums. Blendētie vīni nav tik augstvērtīgi, bet tāpat lieliski papildina ēdienu. Šis bija maigs, ar tropisko augļu niansēm, meloņu notīm un greipfrūta pēcgaršu. Namamāte ieteica šo vīnu pie zivju uzkodām un ceptām garnelēm. Labs gaišais vīns ar neuzstājīgu smaržu, man patika.

Pie brieža gaļas ar ceptu papriku tika pasniegts Barco Negro DOC Douro 2007 – blends no trīs šķirņu sarkanajām vīnogām. Acīmredzot tas lieliski der kopā ar teļa fileju, vistas vai pīles gaļu, meža sēnēm un vidēji cietiem riestiem, bet atzīšos, ka nedz medījumu gaļa, nedz sarkanie vīni nav mana stihija. Vīns likās augļu pēcgaršas pārsātināts, it kā tumšzemes smagnējuma piesūcies.

Tad atgriezāmies pie baltajiem vīniem, sekoja blends no trim Madeiras iepriekš aprakstītajām gaišo vīnogu šķirnēm Sercial, Bual un Verdelho - Blandy’s Madeira Rainwater Medium Dry Madeira. Vismaz trīs gadus izturēts ozola koka mucās, ar augļu un riekstu aromātu. Atgādināja tumša konjaka krāsu, saldena garša. Labs kā aperatīvs un arī pie deserta. Mazliet atgādināja pirmo garšoto vīnu, taču pirmā vīna smaržas buķete bija noturīgāka. Cenu kategorija arī cita, ja pirmais maksā ap LVL25, tad šis vīns LVL11 – 12. Šo vīnu jāpasniedz 14 grādu temperatūrā. Stiprums - 18 grādi.

Namamāte izstāstīja par vīnu iedalījumu pēc garšas un izturēšanas kategorijām, kā arī iepazīstināja īsumā ar Madeiras vīnu pagatavošanas tehniku, kas būtībā sākotnēji visiem vienāda, kad vīnogu sulas fermentāciju jeb rūgšanu noteiktā posmā apstādina klāt pievienojot brendiju. Atšķiras nogatavināšanas metodes, kas arī piešķir vīnam zināmu kvalitāti, kategoriju un līdz ar to arī vērtību. Visātrākā nogatavināšana ir, kad vīnu trīs mēnešus karsē metāla mucā, tad trīs mēnešus atdzesē, testē, pārlej koka mucās un iztur pāris gadus, tad pilda pudelēs un pārdod. Visaugstvērtīgākā madeiras nogatavināšana var aizņemt divdesmit un vairāk gadus. Tā tiek radīti tā saucamie Vintage vīni. Tos uz sitiena var atšķirt ar to, ka obligāti uz pudeles būs norādīta konkrēta viena vīnogu šķirne un ražas gads. Tātad šo vīnu salej 480 l lielās ozolkoka mucās un glabā saules piekarsētos bēniņos 20 un vairāk gadus.

Vakara noslēgumā nāca pasākuma nagla – 20 gadus izturētais vīns no Bual vīnogu šķirnes Cossart Gordon Madeira 1969, pildīts pudelē 2004.gadā. Uzreiz jāsaka – smarža pāri visam. Bija sajūta, ka to vien tā spēcīgi ieelpojot, varēja iztikt bez deserta (kaut gan klāt pasniegtā mandeļu kūka bija ļoti trāpīgi izvēlēta un garšīga). Tiešām šis vīns lieliski der pie kūkām un riekstiem.

        

Kaut gan vīns bija 21 grādu stiprs, bija vēlēšanās iedzerto malku ilgstoši paturēt mutē pirms norīšanas. Ja man liktu atšķirt pirmo, pirmspēdējo un pēdējo vīnu pēc krāsas, es tiešām kā nepratēja varētu kļūdīties, nokrāsa konjaka ar tikko manāmu zaļganu atspīdumu. Salīdzinot smaržas buķeti, šis pēdējais prevolēja pār visiem. Man pat tagad šķiet, ka es rakstot un atceroties , sajūtu to neaizmirstamo aromātu. Lūk, ko nozīmē, labs vīns. Cena, jāsaka, arī laba, svārstījās ap 100LVL. Vēl viena mācība – šos vintage tipa vīnus ir jāatver vismaz 24 stundas pirms pasniegšanas. Apbrīnojami, ka tik spēcīgs aromāts! Turklāt vēlāk pasmaržojot jau iztukšoto glāzi, varēja vēl just šī vīna smaržu, kad iepriekšējo jau sāka izplēnēt.

Tas tiešām bija jauks sevis palutināšanas un Madeiras vīnu iepazīšanas vakars. Paldies namamātei Larisai par jauko uzņemšanu un vērtīgo informāciju! :)

Dalies:
Novērtē: 5 (5)

komentāri

Jūlija

iinuu iepriekšējā dzīvē pilnīgi noteikti dzīvoja Portugālē vai Spānijā (geisha) Flamenco, madeira, Frīda... (good) Jap, mīļā, man tajā pusē arī dikti patika (kiss) Nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties vēlreiz (sunglasses)

Ffane

Friida starp citu nav ne potugaliete, ne spaaniete, bet meksikaniete!!!

Jūlija

Man vienmēr ir bijušās problēmas ar geogrāfiju (hate) Lai iet Meksika, vēl jo labāk (good)

A.

Pieminēts Barco Negro DOC Douro 2007 - viens no maniem mīļākajiem vīniem!!! Bet vai kāds zin, kur tādu Latvijā var nopirkt?

Jūlija

Varbūt Sky vai MC2 (doctor)

Larisa

Augšminēto Portugāles sarkanvīnu noteikti var meklēt specializētajā vīnu veikalā \"Arka\", Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā.Cena ~7,50 Ls par pudeli. Pirms doties pēc pirkuma, ja ,iespējams, rekomendētu piezvanīt un precizēt vai tas ir pieejams, te nr.67284826 Lai sokas!

Jūlija

iinuu iepriekšējā dzīvē pilnīgi noteikti dzīvoja Portugālē vai Spānijā (geisha) Flamenco, madeira, Frīda... (good) Jap, mīļā, man tajā pusē arī dikti patika (kiss) Nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties vēlreiz (sunglasses)

Ffane

Friida starp citu nav ne potugaliete, ne spaaniete, bet meksikaniete!!!



Ko lasa citi?