Īstenībā man vairāk interesēja šīs leģendārās sievietes personība. Viņa, kas savos 92 gados šķērsojusi okeānu, no Amerikas atlidojot uz Rīgu, lai satiktos ar dejotājām Latvijā. Joprojām pietiekami lunkana un žiperīga. Vēl viena atziņa, ko guvu īpaši priekš sevis - ja tiecies ar leģendu, tad negaidi neko pārcilvēcīgu, jo citādi sekos vilšanās.
Andele, rotāšanās, dziedāšana un klausīšanās, spēlēšana un spēlēšanās, degustēšana un našķošanās visas Miera ielas garumā. Nomākušās debesis priecīgākas padara krāsainas lentas un karodziņi, kas plīvo vējā uz iekšpagalmos nostieptajām auklām. Bērnu čalošana un jautrības spiedzieni, kad izdodas piešaut klāt savu mazo pirkstiņu tikko uzpūstajam ziepju burbulim.
Vārds „muzejs” ar katru gadu šajā pasākumā arvien vairāk kļūst tikai simbolisks, jo Muzeju naktī iesaistās gan pašvaldību uzņēmumi, kā, piemēram, šogad Rīgas pašvaldības policija, atverot savas telpas apmeklētājiem, gan ražotnes (Aldaris), gan bibliotēkas, gan augstskolas. Un tas nemaz nav tik slikti.
Kamēr šodien dažs labs Pārdaugavā plosījās, vicinot kaimiņvalsts simboliku un Georga lentītes, tikmēr Kalnciema kvartālā skanēja ugunīgie spānijas ritmi un āra skatuvi skandināja flamenko dejotāju ritmiskie piesitieni. Lūk, daži foto mirkļi un video no Spānijas dienas pasākuma.
No š.g. 30.aprīļa līdz 10.maijam Rīgā pie Raiņa pieminekļa uzslieta iglu līdzīga telts, kupols, kurā jebkurš interesents bez maksas var ienākt un iepazīties ar Eiropas kosmosa programmu sniegtajām iespējām uz Zemes.
Šāds burbuļošanās pasākums izrādās notiek jau piekto gadu pēc kārtas. Lieli un mazi pulcējas ar dažādiem tilpumiem ziepjūdens un pūš lielākus un mazākus ziepju burbuļus. Pēc pulcēšanās Bastejkalnā seko gājiens pa Rīgas ielām līdz Doma laukumam
Toties gaļas paviljonā gardēži acis var mielot ar pleznaino, pēkšķošo radījumu (pīļu un zosu) olām. Zosu ola - 1 EUR gabalā. Dabonami arī minētie radījumi atdzesētā izskatā. Redzējās divi tirgotāji viens otram pretī, tiesa gan otram tā produkcija jau bija uz beigām. Turpat trušu liemenīši.
Šogad saldumus Valentīndienas galdam nolēmu gatavot pati. Ideja bija mazliet paimprovizēt un uzmeistarot kaut ko ne pārāk saldu ar šai dienai raksturīgajiem elementiem - sarkano krāsu, sirsniņu formu un šokolādi. Lūk, manis pagatavotās kūkas recepte.
Izmetuši pāris lokus un mazliet pacilājuši dažu labu topošā mākslinieka darbu, devāmies prom, jo diemžēl nekas īsti neuzrunāja. Diezgan daudz komerciāli pieprasīto kaķīšu, zirgu, Venēcijas skatu. Prātojām, varbūt labākie un „sulīgākie” darbi atraduši savus saimniekus gadatirdziņa pašās pirmajās dienās?
Iespaidu medījumos pavadījām divus vakarus un divās jaukās kompānijās. Viennozīmīgi patika gaismas gājiens jeb parāde "Gaismas slepenā dzīve" - dinamiska, jautra un uzmanību piesaistoša performance. Pārējie objekti diezgan vienādi - vairāk vai mazāk spilgtas projekcijas uz namu fasādēm.